The article "Attempting to Save Russia from Collapse is a War Crime. Russia delenda est" analyzes the geopolitical developments occurring in 2025, focusing on the dangerous implications of the United States, specifically under President Donald Trump, attempting to prevent Russia's inevitable collapse. Drawing a stark historical analogy to the Hitler–Stalin pact preceding World War II, the author explores parallels in Trump–Putin relations, warning that Trump's political maneuvers could lead to a catastrophic betrayal of Ukraine and potentially destabilize the broader European region. Central to the article is the argument that Russia's current trajectory is self-destructive, driven entirely by internal factors such as relentless propaganda, unsustainable militarization, and an economy fully reoriented toward warfare. The author states that Russia's collapse is not merely a prediction but a current reality, inherently embedded in its political and societal structure. Thus, any external effort, particularly by the U.S., to sustain Putin's regime is not only futile but ethically and legally reprehensible, categorically labeled by the author as a war crime. The article also addresses Europe's problematic passivity and delayed response to Russia's aggressive actions, calling for immediate and decisive European mobilization against the threat posed by Russia. It strongly critiques Europe's willingness to follow Trump's proposed "peace" plan, likening it to the historical mistake of appeasement policies prior to World War II. Additionally, the author explores the innovative concept of employing artificial intelligence (AI) to mitigate current geopolitical tensions. Arguing that human political leadership has reached a critical point of irrationality and short-term thinking, AI could offer a rational, impartial perspective capable of advising humanity away from destructive decisions and possibly preventing a catastrophic escalation into a third world war. In conclusion, the article underscores the urgent necessity for the international community—particularly Europe—to reject passive strategies and proactively counteract the threats emanating from Russia and misguided U.S. policies. Simultaneously, it highlights the potential of AI as a critical tool for guiding global political decisions toward stability and peace. Keywords: Russia’s collapse War crime Trump–Putin relations Hitler–Stalin pact Ukraine (betrayal, defense) NATO and European security Artificial intelligence (AI) WWIII risk Propaganda and militarization Demilitarization of Russia Russian terrorism Geopolitical crisis Raksts “Mēģināt glābt Krieviju no iznīcības ir kara noziegums. Russia delenda est” analizē 2025. gada ģeopolitiskos notikumus, galveno uzmanību pievēršot bīstamajām sekām, ko rada ASV – konkrēti prezidenta Donalda Trampa vadībā – mēģinājumi novērst Krievijas neizbēgamo sabrukumu. Raksta autors veido asu vēsturisku analoģiju ar Hitlera–Staļina paktu pirms Otrā pasaules kara, liekot saskatīt paralēles Trampa un Putina attiecībās. Autors brīdina, ka Trampa politiskā rīcība var novest pie katastrofālas Ukrainas nodevības un destabilizēt plašāku Eiropas reģionu. Raksta centrālā tēze apgalvo, ka Krievijas pašreizējais kurss ir pašnāvīgs un sakņojas iekšējos apstākļos – nepārtrauktā propagandā, neuzturamā militarizācijā un ekonomikā, kas pilnībā orientēta uz kara vajadzībām. Autors norāda, ka Krievijas sabrukums nav tikai nākotnes iespēja, bet gan reāla un neizbēgama tagadnes situācija. Tādējādi jebkādi ārēji centieni, jo īpaši no ASV puses, uzturēt Putina režīmu ir ne vien bezjēdzīgi, bet arī morāli un juridiski nosodāmi. Šādu rīcību autors dēvē par kara noziegumu. Papildu uzmanība vērsta uz Eiropas problemātisko pasivitāti un novēloto reakciju uz Krievijas agresīvo rīcību, akcentējot tūlītējas un mērķtiecīgas Eiropas rīcības nepieciešamību. Tekstā kritiski vērtēta Eiropas pakļaušanās Trampa piedāvātajam “miera” plānam, kas līdzīgi kā pirms Otrā pasaules kara varētu izvērsties kā nepareiza samierināšanās politika. Raksta autors arī rosina ideju par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu šodienas ģeopolitisko saspīlējumu mazināšanā. Argumentējot, ka cilvēku vadītā politiskā lēmumu pieņemšana ir sasniegusi kritisku iracionalitātes un īstermiņa domāšanas robežu, MI varētu piedāvāt racionālu un neitrālu skatījumu. Tas savukārt varētu pasargāt cilvēci no postošiem lēmumiem un potenciāli novērst trešā pasaules kara draudus. Noslēdzot, rakstā uzsvērta steidzama vajadzība starptautiskajai sabiedrībai – īpaši Eiropai – atteikties no pasīviem risinājumiem un aktīvi pretdarboties Krievijas un pārrēķināto ASV politiku radītajiem draudiem. Tajā pašā laikā autors parāda MI kā vērtīgu instrumentu, kas spēj virzīt starptautisko politisko dienaskārtību uz lielāku stabilitāti un mieru.