Cik skaitļu ir latviešu valodā?

Latviešu valodā lietvārda skaitlis var būt brīvs (man ir grāmata vs man ir grāmatas) vai pārvaldīts (man ir divas grāmatas vs *man ir divas grāmata). Līdz ar to latviešu skaitļa vārdi ir iedalāmi tādos, kas pārvalda vienskaitli (piem. viens), un tādos, kas pārvalda daudzskaitli (piem. divi, desmit, pāris). Daži izņēmumi ir tikai šķietami. Piemēram, var pieņemt, ka vārdu sakopojumā vieni vārti, vārti ir īpatnējas dzimtes (pseidovīriešdaudzskaitlinieku dzimtes) vienskaitļa forma, nevis vīriešu dzimtes daudzskaitļa forma (sal. ts. " род парный " krievu valodā, sk. Зализняк 1967). Ne grūtāk būs pieņemt, ka latviešu valodā pastāv divi atšķirīgi skaitļa vārdi ar formu daudz, viens no kuriem pārvalda vienskaitli (daudz ūdens), bet otrs pārvalda daudzskaitli (daudz grāmatu). Citādi ir ar skaitļa vārdiem (daļskaitļu nosaukumiem), kā pusotra, pustreša u. tml. Te saskaņā ar vairākiem aprakstiem vienskaitļa un daudzskaitļa formas var atrasties vienā un tai pašā paradigmā, piem. N pusotra gada, Ģ pusotra gada, D pusotriem gadiem, A pusotra gada, L pusotros gados (sk. Bergmane e. a. 1959 : 497 ; Pauliņš, Rozenbergs, Vilāns 1978 : 76). Tas rada jautājumu, kuru skaitli pārvalda tādi skaitļu vārdi kā pusotra? Vai var pieņemt, ka viens un tas pats vārds pārvalda atšķirīgas skaitļa kategorijas vērtības atkarībā no locījuma ? Mūsuprāt apmierinošāka atbilde ir tāda : šie skaitļa vārdi nepārvalda ne vienskaitli, nedz daudzskaitli, bet trešo skaitli, ko mēs sauksim par " vidējskaitli ". Atkarībā no locījuma, vidējskaitļa formas ir homonīmas vai nu ar vienskaitļa formām, vai arī ar daudzskaitļa formām. Atšķirībā no abiem otrajiem skaitļiem vidējskaitlis latviešu valodā ir vienmēr pārvaldīts, nav nekad brīvs.