Actions
  • shareshare
  • link
  • cite
  • add
add
Publication . Master thesis . 2010

Assessment aspects of the case on racial hatred and instigation to intolerance.

Eihmane, Elīna;
Open Access
Published: 01 Jan 2010
Publisher: Latvijas Universitāte
Country: Latvia
Abstract
Already a couple of years issue about hate speech is a burning question not only in Latvia, but also in the other parts of the world. Probably it is because of increase of migration and therefore many immigrants came to developed countries and create some kind of social tension. On the other hand, fanatical and bigoted movements have existed almost in every epoch and nowadays is not an exception and in the most counties one could find groups, which support an idea of supremacy of race or religious predestination. The aim of Author in writing these Thesis was to try to find guidelines, which could help in solving “hate speech’” cases. Namely, there are very different regimes in the world how countries look at and interpret hate speech cases. Especially different is one in the USA where exists a wide tolerance to hate speech in the spirit of liberalism and prohibited speech should amount to imminent lawless action and present a clear danger test. For that reason it is interesting to analyze the debate in the USA if and how much this approach is justified and if there is a necessity to transfer the best features to other counties’ case-interpreting systems. For the best achievement of the aim, in these Thesis the Author tried to evaluate theories on hate speech in abstracto – in a discourse-style. Accordingly, firstly the Author looks upon the international system (UN ICCPR and ICERD) as well as specific features of European region (mainly ECHR) afterwards turning to the jurisprudence and its origination history of the First Amendment. As follows, a part of the work deals with the positive and negative features of narrow and broad limitations’ theories of tolerating hate speech. Next the Author turns to the elements and aspects which are essential in evaluating a hate speech case, mostly lying on the legal literature and jurisprudence of a wide variety of countries and international bodies, finishing with a discussion about the most challenging questions and mentioning some inconsistencies of the recent jurisprudence of Latvian courts. As a result of this research, the Author, inter alia, concludes: 1) currently it would be difficult to introduce one model of interpreting and solving hate speech cases, but taking into account the increase in migration, in the long term it could be predicted that such a model would be highly welcomed; 2) in solving a hate speech case one should be bound by taking into account several aspects like intent, history of country’s bigotry etc.; 3) to the different kinds of hate speech cases a different structure of assessment should be applied, for example, different criteria should be judged in cases of denial of historical events and in cases dealing with deconstructive art etc.; 4) some of the best, still only indirectly and too little used tests in hate speech cases are the test of establishing the truth (if and how much) and the test of a reasonable person.
Tēma par naidu un neiecietību kurinošo runu jau vairākus gadus ir aktuāla ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē. Iespējams, tas ir tādēļ, ka pieaug migrācija un līdz ar to valstīs iebrauc aizvien vairāk imigrantu no mazāk attīstītām valstīm, radot arī zināmu sociālo spriedzi uzņemošajā valstī. Otrkārt, fanātiskās kustības ir pastāvējušas gandrīz visos laikos un mūsdienas nav izņēmums un lielā daļā valstu atradīsies grupējumi, kas atbalstīs kādu rasu pārākuma ideju vai reliģisko izredzētību. Autores mērķis, izstrādājot šo darbu, bija mēģināt atrast tos vadmotīvus, kas var noderēt praktiskam naida runas „lietu” risinājumam. Proti, pasaulē pastāv diezgan atšķirīgi režīmi, kā valstis „skatās” un risina naida runas lietas. Īpaši atšķiras ASV, kurā pastāv liberālisma tradīcijas garā uzturēta plaša tolerance vārda brīvības jomā, naida runas sfērā liedzot faktiski tikai tādu runu, kas aicina uz tūlītēju vardarbību un pastāv iespēja, ka radīsies skaidras un noteiktas briesmas. Tādēļ autorei šķita interesanti aplūkot debati ASV par to, cik un kādā mērā viņu liberālākā pieeja ir sevi attaisnojusi un vai nepieciešams tās labākās iezīmes pārnest uz citu valstu lietu izskatīšanas sistēmu. Lai vislabāk sasniegtu izvirzīto mērķi, šajā darbā ir mēģināts vērtēt naida runas teorijas in abstracto – respektīvi, vairāk diskursa veidā. Tādēļ autore vispirms aplūko starptautiskās sistēmas iezīmes – ANO PPT un ICRED, kā arī Eiropas (gk. ECTK) reģiona īpatnības, pēcāk pievēršoties ASV Pirmā labojuma judikatūras izpētei un veidošanās vēsturei arī tieši naida runas jomā. Sekojoši, tiek apskatītas gan pozitīvās gan negatīvās iezīmes vārda brīvības plašās un šaurās ierobežošanas teorijām. Pēc tam autore pievēršas elementiem un aspektiem, kas būtu nepieciešami jāvērtē naida runas lietas izskatīšanas laikā un par tiem pastāvošo tiesību praksi pasaulē. Visbeidzot, autore izdala vairākas naida runas lietu veidus, kuriem būtu nepieciešama dažādota pieeja risināšanā, darbu nobeidzot ar diskusiju par problēmjautājumiem lietu risināšanā un minot pretrunas pēdēja laika Latvijas tiesu praksē. Pētījuma rezultātā autore, cita starpā, secina, ka: 1) pašlaik pasaulē būtu apgrūtināti ieviest vienotu naida runas lietu risināšanas modeli, taču tas būtu vēlams un var paredzēt, ka pēc kāda laika tā būtu jābūt, ievērojot, ka nācijas migrācijas rezultātā sajaucas; 2) skatot naida runas lietu, ir jāņem vērā vairāki aspekti, kā nodoms, valsts fanātisma vēsture u.c.; 3) dažāda veida naida runas lietām ir jāpiemēro arī dažāda veida izvērtēšanas shēma, piemēram, savādāki kritēriji ir jāvērtē lietās par vēsturisko notikumu noliegšanu un citi – lietās par dekonstruktīvās mākslas darbiem u.c.; 4) vieni no objektīvi labākajiem, bet netieši un maz piemērotiem testiem lietu izvērtēšanai ir patiesības noskaidrošanas tests un saprātīgas personas tests.
Subjects

Juridiskā zinātne

Related Organizations
moresidebar