• Publicationsclose
• Research softwareclose
• 2013-2022close
• Conference object close
• LV close
• Latvian close

Raksta mērķis ir gāzes jūtīguma iespējas pārbaude, izmantojot dažādas tranzistora vadības zonas. Kā arī pārbaudīt un izpētīt vai ir iespējams izmantot optiski stimulēto tranzistora struktūru gāzēs sensoriem. Lai sasniegtu šo mērķi tiek izvirzīts sekojošs uzdevums: tranzistora struktūras strāvas un potenciālo mērījumu atkarība no optiskā starojuma un tranzistora vadības zonas tipa.

Plūdmaiņu analīzē svarīgi pievērst uzmanību datu sagatavošanai un instrumentu kalibrēšanai, kā arī ierakstu anomālo daļu konstatēšanai. Kopumā plūdmaiņu analīzes merķis ir galvenokārt noteik attiecību starp novēroto plūdmaiņu amplitūdu un modelēto, kā arī fāžu starpību starp novēroto plūdmaiņu vektoru un teorētisko.

A collection of abstracts comprises 20 summaries of papers presented in the International Scientific Conference „Baltic Onyms: From Past to Present” to commemorate the 148th anniversary of the academician Jānis Endzelīns in Riga, February 22. The conference to memorize Jānis Endzelīns has been organized by the Latvian Language Institute of the University of Latvia every year since 1963. In 2021, the conference was devoted to onomastics. The range of research topics in this collection is wide, including papers on anthroponomastics, toponomastics, literary onomastics, ontology of names, and onomastic terminology. Tēžu krājumā apvienotas LU Latviešu valodas institūta rīkotās akadēmiķa Jāņa Endzelīna (1873–1961) 148. dzimšanas dienas atcerei veltītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, kuras iesnieguši 20 konferences dalībnieki no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Akadēmiķa atceres konferences tiek rīkotas jau kopš 1963. gada. 2021. gada 22. februāra konference tika veltīta onomastikai: “Baltijas onīmi: no sendienām līdz mūsdienām”. Konferences tēžu krājuma tēmu loks ir plašs: no vietvārdu, personvārdu un literārās onomastikas pētījumiem līdz īpašvārdu ontoloģijas un terminoloģijas jautājumiem.

Daudzas zinātnieku grupas izstrādā un testē polimēru/elektrovadošu nanodaļiņu kompozītus pielietojumam dažādos sensoros. Mūsu darbs tika veikts, lai varētu labāk optimizēt poliizoprēna/nanostrukturētu oglekļa kvēpu (PNOK) kompozītus pielietojumam sensoros, veicot vadāmības relatīvo izmaiņu (VRI) mērījumus maiņstrāvas režīmā atkarībā no kompozītu mehāniskās deformācijas. PNOK paraugi ar dažādu nanostrukturētu oglekļa kvēpu pildvielas daudzumu tika testēti frekvenču diapazonā no 20 Hz līdz 2 MHz. Mērījumi parādīja, ka VRI maksimums PNOK paraugiem ar zemu oglekļa pildvielas daudzumu (4-5 masas daļas nanostrukturētu oglekļa kvēpu uz 100 masas daļām poliizoprēna) atrodas tikai pie pašām zemākajām mērītajām frekvencēm, bet PNOK paraugi ar augstu pildvielas koncentrāciju (8-10 masas daļas pildvielas) uzrādīja plašu, nemainīga lieluma VRI plato līdz vismaz 10 kHz.

Latvijas Universitātes 77. konferences "Augu daudzveidības pētījumi ex situ" un "Augu selekcijas un introdukcijas" sekcijas sēdes notiek 2019. gada 7. februārī, plkst. 13.00 LU Botāniskajā dārzā Kandavas ielā 2, Rīgā.

Latvijas Universitātes 76. starptautiskās zinātniskā konferences Botāniskā dārza sekciju "Augu daudzveidības pētījumi ex situ" un "Augu selekcija un introdukcija" tēžu krājums. Sekciju sēdes notiek 2018. gada 1. februārī LU Botāniskajā dārzā Rīgā, Kandavas ielā 2.

Pētījumā galvenā uzmanība tiek veltīta ilgtspējīgai investīciju videi, kas ir nozīmīgākais aspekts gan valsts ilgtspējīgas attīstības veidošanā un tautsaimniecības konkurētspējas palielināšanā investīciju piesaistē, gan investīciju projektu īstenošanā uzņēmējdarbības līmenī. Ilgtspējīgas investīciju vides teorētisko aspektu izstrādei darba autori izmanto Vācijas zinātnieku izstrādāto Darmštates ilgtspējīgas investēšanas modeli. Darmštates modelis izstrādāts, izmantojot Gētes un Hohenheimeras universitātes zinātnieku izveidoto ilgtspējīgas investēšanas vides kritērijus, kas sadalīti vairākās, savstarpēji saderīgās un mijiedarbībā esošās grupās. Nozīmīgākās Darmštates modeļa nepilnības ir saistītas ar ilgtspējīgas investēšanas procesa izolāciju no reālās investīciju vides. Zinot, ka tirgus ekonomiskajā sistēmā komersanti uzvedas racionāli, viņi centīsies izmantot konkrētā investīciju vidē esošās iespējas, lai maksimizētu neto naudas plūsmu. Tāpēc Darmštates modeļa īstenošana praksē tiek saistīta ar ievērojamu valsts iejaukšanās pastiprināšanu un dabisko tirgus pašregulēšanās procesu efektivitātes būtisku samazinājumu. Lai mazinātu identificētās nepilnības, pētījuma autori piedāvā pilnveidot Darmštates modeli, izmantojot sistēmiskas pieejas metodi. Tādējādi tiek iegūta sistēma, kuras funkcionēšanas mērķis atbilst ilgtspējīgas attīstības mērķim.