• Publicationsclose
• Other research productsclose
• Open Access close
• Other ORP type close
• COVID-19 close

Yeni tip koronavirüs salgını her yaştan çocuğun psikolojisini etkiledi. Uzmanlar kaygı ve stres kaynaklı olarak çocuklarda uykusuzluk, korkulu rüya, iştahsızlık, huzursuzluk görülebileceğini, pandemi dönemi yaşayan çocukların gelecekte kaygı düzeyleri yüksek bireylere dönüşebileceğini söylüyor.

Actualització 14 de desembre de 2020 (Resolució SLT/3268/2020) Document elaborat en el context de desconfinament davant l’emergència provocada per la COVID-19. Document prepared in the context of deconfinement to the emergency caused by COVID-19. Documento elaborado en el contexto de desconfinamiento ante la emergencia provocada por la COVID-19.

Aprovat per Decret de l'Alcaldia de 28-07-2020 Aquesta iniciativa forma part de les mesures econòmiques i socials establertes en el context de desconfinament davant l’emergència provocada per la COVID-19. This initiative is part of the economic and social measures established in the context of deconfinement to the emergency caused by COVID-19. Esta iniciativa forma parte de las medidas económicas y sociales establecidas en el contexto de desconfinamiento ante la emergencia provocada por la COVID-19.

Coronavirus Disease 2019 (COVID-19) has infected more than 3.0 million people worldwide and killed more than 200,000 as of April 27, 2020. In this White Paper, we address the cardiovascular co-morbidities of COVID-19 infection; the diagnosis and treatment of standard cardiovascular conditions during the pandemic; and the diagnosis and treatment of the cardiovascular consequences of COVID-19 infection. In addition, we will also address various issues related to the safety of healthcare workers and the ethical issues related to patient care in this pandemic.

Davant de la situació de crisi sanitària pel COVID-19 i de la falta de material de protecció, l'Ajuntament ha comprat directament al fabricant de Xangai 12 tones de material de protecció (mascaretes, granotes, ulleres i gorros).

Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV; Vacunació; Immunitat de grup; Seguretat Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV; Vacunación; Inmunidad de grupo; Seguridad Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV; Vaccination; Group immunity; Security Fullet adreçat als professionals informant sobre els motius pels quals la població s'ha de vacunar contra la COVID-19. Folleto dirigido a los profesionales informando sobre los motivos por los que la población se debe vacunar contra la COVID-19. Brochure addressed to professionals informing about the reasons for which the population must be vaccinated against COVID-19.

Interrupció voluntària de l’embaràs; Planificació sanitària; Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV Interrupción voluntaria del embarazo; Planificación sanitaria; Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV Pregnancy voluntary interruption; Health planning; Coronavirus SARS-CoV-2; COVID-19; 2019-nCoV Fullet amb informació sobre les mesures organitzatives, de caràcter temporal, de l’atenció a les dones que sol·liciten accedir a la prestació de la interrupció voluntària de l’embaràs, en el marc de l’estratègia de resposta a l’epidèmia del coronavirus SARS-CoV-2.

Medicīna Veselības aprūpe Medicine Health Care Ievads: Pieaugot COVID-19 sastopamībai un izplatībai, ko izraisījusi neveiksmīga vīrusa uzliesmojuma apspiešana, populācija piedzīvo pandēmiju visā pasaulē. Veselības aprūpes sistēma pašlaik cīnās ar jaunā koronavīrusa pandēmijas izraisītajām sekām. Diemžēl, COVID-19 pandēmija ir skārusi arī pašus veselības aprūpes darbiniekus. Tās laikā, darbinieki ir pakļauti lielai fiziskai un mentālai slodzei. Līdzīgi kā iepriekšējās vīrusu izraisītās pandēmijās, veselības aprūpes darbinieki ir pakļauti riska faktoriem, kas nelabvēlīgi ietekmē garīgo veselību un izraisa tādus mentālos traucējumus kā stresu, trauksmi, depresiju un bezmiegu. Tās savukārt izraisa psiholoģiskus un kognitīvus traucējumus, samazina darba spējas, rosina konfliktus darba vietā, izraisa darbnespēju, kā arī potenciāli aiziešanu no darba. Ir svarīgi apskatīt veicinošos faktorus, kas ir saistīti ar iepriekšminēto traucējumu attīstību veselības aprūpes darbiniekiem, lai turpmāk izvērtētu un samazinātu to sastopamību darba vietā. Mērķis: Literatūras apskatā ir apskatīti četri sastopamākie mentālie traucējumi veselības aprūpes darbinieku vidū COVID-19 pandēmijas laikā. Apskata mērķis ir identificēt un aprakstīt riska faktorus stresa, trauksmes, depresijas un bezmiega attīstībai veselības aprūpes darbiniekiem, kas strādā jaunā koronavīrusa pandēmijas laikā. Hipotēze(-es): SARS-CoV-2 pandēmija ir saistīta ar kaitīgu ietekmi uz mentālo veselību darbiniekiem, un izraisošo faktoru identificēšana un novēršana var palīdzēt ierobežot garīgās veselības traucējumu attīstību, tādējādi nodrošinot labāku sagatavotību turpmākajiem COVID-19 paveidu uzliesmojumiem vai citu ierosinātāju izsauktajām pandēmijām un sekmēt darbinieku garīgo veselību. Metodes: Sistemātiska literatūras apskate PubMed un Google Scholar datu bāzēs, EndNote izmantošana. Tika apskatīti pētījumi no 2020. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 1. martam izmantojot atslēgvārdus: (((((((((((COVID-19) OR (COVID19)) OR (COVID)) OR (SARS-COV-2)) OR (coronavirus)) AND (insomnia)) OR (stress)) OR (anxiety)) OR (depression)) AND (healthcare)) OR (medical professionals)) OR (healthcare workers). Rezultāti un secinājumi: SARS-CoV-2 uzliesmojums ir saistīts ar nelabvēlīgiem garīgās veselības traucējumiem darbinieku vidū. Veselības aprūpes darbinieku vidū pieauga stresa, trauksmes, depresijas un bezmiega sastopamība un izplatība jaunās koronavīrusa pandēmijas laikā. Ir identificēti galvenie riska faktori, kas nosaka iepriekš minēto traucējumu attīstību: profesionālie (NMP darbinieki/medmāsas, darbs frontes līnijas vidē), individuālie (sieviešu dzimums, ģimene) un inficēšanās ar vīrusu. Introduction: With the increasing incidence and prevalence of COVID-19 due to failed containment of the virus outbreak, we experience a worldwide pandemic that affects individuals around the world. The healthcare system is now overwhelmed by the consequences of the coronavirus pandemic. Unfortunately, it has also taken its toll on healthcare workers. The physical and psychiatric burden is undoubtedly present during the COVID-19 pandemic. Similarly, to previous viral outbreaks, HCWs are exposed to predisposing factors leading to adverse mental health effects, such as stress, anxiety, depression, and insomnia during the new coronavirus pandemic. These outcomes lead to impaired psychosocial functioning, working ability, workplace conflicts, absenteeism, and potentially lost work. It is important to analyse the contributing factors related to the development of the mentioned adverse mental outcomes in healthcare workers to further evaluate and reduce their occurrence in the workplace. Aim: This review describes four prevalent adverse mental health outcomes among healthcare workers in the context of the COVID-19 pandemic. Aim of the review is to identify and describe the contributing risk factors for stress, anxiety, depression, and insomnia among healthcare personnel during the coronavirus pandemic. Hypothesis(-es): The SARS-CoV-2 pandemic is associated with a noxious impact on mental health of healthcare workers, and the identification of causative occupational factors (e.g., emerging emotional distress, drastically modified workplace, staff training, strenuous working hours, lack of mental health support) can help provision and prevent mental health outcomes, thus ensuring a better preparedness for the future COVID-19 waves or other possible outbreaks. Methods of research: A systematic search of the literature on PubMed and Google Scholar databases using EndNote, the optional add-in, for observational studies from January 1, 2020, to March 1, 2022, investigating the factors that contribute to stress, anxiety, depression, and insomnia among healthcare workers in the COVID-19 pandemic. Results and conclusions: The SARS-CoV-2 outbreak exerts characteristics that are responsible for adverse mental health outcomes among hospital workers. The incidence and prevalence of stress, anxiety, depression, and insomnia during the new coronavirus pandemic increased among health workers. Key risk factors that constitute the development of the abovementioned disorders have been identified: professional (paramedics/nurses, working in the front-line setting), individual (female gender, family) and contracting the virus.