• Publicationsclose
• Research dataclose
• Research softwareclose
• Other research productsclose
• 2013-2022close
• Other literature type close
• Part of book or chapter of book close
• Latvian close

The article deals with the recent tendencies of the names given to newborns in Latvia during the last 18 years. This study provides short comparison between the contemporary anthroponymic stock and the historical data, i.e., with the most popular names 100 years ago – at the beginning of the 20th cnt. Nowadays newborns are given two or even three names. An inherited name in the family has often been chosen as a second name, even more frequently the second name reflects national identity – especially in mixed families. More and more parents choose international, easily pronounced, short names, preferring without diacritical marks. The number of new borrowed foreign first names increased rapidly not only in Latvia, but in all Baltic countries. One of the motivations of the newborn’s name – originality: a lot of neologisms based on Latvian/Lithuanian/Estonian appellatives, mostly with the primary semantics of nature, have been coined. Quite often the names change their gender. Whereas the diminutive forms as official names in Latvia and Lithuania are not popular anymore. It is rather fashionable to give first names of toponymic origin. The article also presents public attitudes towards these changes. A short overview on the comparison of the latest tendencies in neighbouring countries – Lithuania, Estonia and Finland – is given as well. Peer reviewed

Valsts pētījumu programmas “Latvijas kultūra – resurss valsts attīstībai” (CARD) skatuves mākslas apakšprojekta pētnieciskais mērķis bija radīt Laikmetīgā teātra vārdnīcu jeb izstrādāt teātra glosāriju latviešu valodā, kas skaidro un ar Eiropas, tai skaitā, Latvijas teātra kontekstā atpazīstamiem piemēriem ilustrē būtiskākos laikmetīgā teātra teorētiskos konceptus un praktiskos jēdzienus. Laikmetīgā teātra vārdnīcas gala versiju paredzēts izdot 2023. gadā, šeit pieejams ir manuskripta darba variants.

This is a section of a book. It reflects research on Latvian traditional headcoverings for unmarried girls and married women. It is based on historic and folkloric sources.

Politikas rekomendāciju sērijā — īsi praktiski secinājumi par galveniem migrācijas pētījumu virzieniem. Īsumā Jo jaunāks bērns, jo teorētiski bērnam ir vieglāk iekļauties jaunā vidē, bet ne vienmēr tā sanāk. Valsts valodas prasmju līmenis var radīt šķēršļus bērna integrācijai, īpaši vidusskolas vecumā. Ne visiem pedagogiem ir bijusi saskarsme ar jaunpienākušām ģimenēm, kas dzīvojušas ārpus Latvijas, un viņiem nav zināšanu bāzes par to, kā palīdzēt bērniem iejusties skolas vidē. Direktora darbs ar remigrējušām ģimenēm ir novērst problēmsituācijas. Tā kā remigrantu ģimenēm saskarsme ar Latvijas skolām, iespējams, nav bijusi kopš vecāku pašu skolas laikiem, ne visiem ir skaidra Latvijas izglītības sistēma. Vecāku iesaiste bērnu skolas dzīvē ārpus Latvijas un Latvijā ir atšķirīga. Bērnu labsajūta jaunā vidē ir atkarīga arī no katra indivīda rakstura (piem., kautrība, baiļu sajūta, introvertība, dzīves maiņu akceptēšana), ko nav tik vienkārši mainīt.