• Other research productsclose
• 2018-2022close
• Open Access close
• LV close
• Latvian close

publishersversion Peer reviewed

Atzīmējot Andreja Pumpura eposa “Lāčplēsis” 135. gadadienu, kas aprit 2023. gada jūnijā, Humanitāro zinātņu bibliotēkā tika izveidota izstāde "Lāčplēša tēma latviešu apziņā, literatūrā, mākslā un LU mācībspēku pētījumos". Eposs tika publicēts 1888. gada jūnijā saistībā ar Trešo Vispārējo latviešu dziesmu svētku norisēm. Darbs tapis, sintezējot teikas, pasakas un laikabiedru priekšstatus par senatni, saskaņā ar 19. gs. nacionālā romantisma idejām Eiropā laikā, kad eposa esamība tika uztverta kā nācijas eksistences apliecinājums. Izstāde izkārtota 4 plauktos. Pirmajā plauktā izstādīts eposa 1888.gada izdevums. Otrajā plauktā redzami Latvijas Universitātes mācībspēku pētījumi, skatot Lāčplēsi pasaules kontekstā. Trešajā plauktā izvietoti eposa “Lāčplēsis” tulkojumi, kas papildināti ar LU macībspēku uzrakstītajiem priekšvārdiem, pēcvārdiem un komentāriem. Savukārt ceturtajā plauktā aplūkojamas daudzās Lāčplēša tēmas izpausmes kultūrā – dramaturģijā, mūzikā, tēlotājmākslā un latviešu apziņā. Izstādes ekspozīcijā bija iespējams noskatīties arī Aleksandra Rusteiķa 1930. gada filmu “Lāčplēsis”.

Studies show that social capital has a positive effect on a person's mental health and subjective well-being. Recently, a second version of the Multidimensional Social Capital Scale (MSCS V2) has been developed in Latvia. The aim of this study is to verificate the psychometric properties of the MSCS V2 and to investigate its relationship to self-reported measures of loneliness and subjective well-being. Data was collected online between June 11th and October 3rd, 2021. Participants (N=353, aged between 18 and 80 years (M = 41.8, SD = 13.18), 87% females and 13% males) in addition to the MSCS V2 were asked to complete the UCLA Loneliness Scale Version 3, the Satisfaction with Life Scale (SWLS), and the Scale of Positive and Negative Experience (SPANE). The results show: the Cronbach alpha of the MSCS V2 scales meets the scientific requirements ranged from .73 to .90; Corrected Item-Total Correlations for all MSCS V2 scales are acceptable ranged from .53 – .81 and reaction indexes fall within the range of 2.67 to 4.48; a statistically significant negative association between the MSCS V2 scales and the UCLA Loneliness scale; statistically significant positive association between the MSCS V2 scales and the SWLS; statistically significant positive association between the MSCS V2 scales and the SPANE. The convergent validity of the scale was demonstrated by negative correlations with self-reported loneliness and positive correlations with subjective well-being measures. publishersversion Peer reviewed

Pigmentation is one of the most common changes during pregnancy and the postpartum period, which can affect a woman's self-esteem and quality of life. It is important to inform women about the changes that are coming and to help them avoid them. The aim of the study is to find out what kind of pigmentations is found pregnant women and women in the postpartum period, collecting data on the incidence of pigmentation in women in Latvia, and whether these changes affects the quality of life. To determine the development of pigmentation, depending on the markers of blood tests that have an effect on pigmentation, and their development depending on the trimester of pregnancy. Find out if nevi or birthmarks increase in number during pregnancy and postpartum. Find out if the use of sunscreens and skin phototype play a role in the development of pigmentation The tasks of the study are to conduct two anonymous surveys, the total number of respondents is 200 (100 pregnant women and 100 women in the postpartum period). The first survey is about pigmentation during pregnancy and the postpartum period, while the second survey is about how these changes affect a woman's quality of life. For pregnant women who are registered from the first trimester, identify markers of hormone tests that affect pigmentation to evaluate the effects of hormones and the development of pigmentation. The obtained data were collected in Microsoft Excel program, data processing was performed in Microsoft Excel and SPSS 28 programs. Pearson chi-square analysis was used to determine the correlation between the parameters. Results were considered statistically significant if p 30 prevents the development of melasma and new nevuses (p <0.001). The results do not reflect a significant effect on a woman's quality of life due to hyperpigmentation. There is no substantial evidence for the hypothesis that the development of pigmentation was influenced by hormones. Pigmentācijas ir viena no biežāk sastopamajām pārmaiņām grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kas var ietekmēt sievietes pašapziņu, un dzīves kvalitāti. Ir būtiski informēt sievietes par gaidāmajām pārmaiņām un palīdzēt izvairīties no tām. Darba mērķis ir noskaidrot biežāk sastopamos pigmentāciju veidus grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, apkopojot datus par pigmentāciju sastopamību sievietēm Latvijā, kā arī izvērtējot dzīves kvalitātes izmaiņas. Noskaidrot pigmentāciju attīstību, atkarībā no asins analīžu marķieriem, kuriem ir ietekme uz pigmentāciju, un to attīstību atkarībā no grūtniecības trimestra. Noskaidrot, vai nevusi jeb dzimumzīmes grūtniecības un pēcdzemdību periodā palielinās to skaitā. Noskaidrot, vai saules aizsargkrēmu lietošanai un ādas fototipam ir nozīme pigmentāciju attīstībā. Pētījuma uzdevumi ir veikt divas anonīmas aptaujas, respondentu kopējais skaits 200 (100 grūtnieces un 100 sievietes pēcdzemdību periodā). Pirmā aptauja ir par pigmentācijām grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, savukārt otrā aptauja – par to, kā šīs izmaiņas ietekmē sievietes dzīves kvalitāti. Grūtniecēm, kuras stājas uzskaitē sākot ar pirmo trimestri, noteikt papildus hormonu analīžu marķierus, kuri ietekmē pigmentācijas, lai izvērtētu hormonu ietekmi un pigmentāciju attīstību. Iegūtie dati tika apkopoti Microsoft Excel programmā, datu apstrāde veikta Microsoft Excel un SPSS 28 programmās. Korelācijas noteikšanai starp parametriem izmantota Pīrsona hī kvadrāta analīze. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski nozīmīgiem, ja p30 pasargā no melazmas un jaunu nevusu attīstības (p<0.001). Iegūtie rezultāti neatspoguļo sievietes dzīves kvalitātes būtisku ietekmi hiperpigmentāciju dēļ. Nav būtisku pierādījumu izvirzītajai hipotēzei, ka pigmentāciju attīstību ietekmēja hormoni.

Ievads: Galvassāpju traucējumi, galvenokārt primārie, tiek uzskatīti par nopietnām globālām veselības problēmām, kas izraisa ievērojamu invaliditātes slogu slimniekiem, lai arī paradoksālā kārtā, bieži tiek ignorēti un nenovērtēti. Cilvēki savos produktīvajos gados irvisvairāk skartā grupa, un to vidū ir arī studenti. Mērķis: Pētījuma mērķis bija apkopot Latvijas Universitātes medicīnas studentu galvassāpju epidemioloģiskos un klīniskos raksturojumus, lainoteiktu cefalģijas izplatību, novērtētu riska faktorus, provocējošos faktorus, galvassāpju ietekmi un to mazināšanu ar medikamentiem, kā arī noskaidrot iespējamos iemeslus, kādēļ pētāmā populācija izvairās no specializētas galvassāpju traucējumu aprūpes. Materiāli un metodes: Īsa, anonīma aptauja, kas sastāvēja no 32 jautājumiem, ko izveidoja, izmantojot Google Forms un izplatīja, izmantojot Latvijas Universitātes e-pasta pakalpojumus laikā no 2021. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā tika apkopota studentupamatinformācija un vaicāts dalībniekiem par viņu galvassāpēm. Rezultāti: Lielākajai daļai medicīnas studentu (97,6%) ir recidivējošas galvassāpes. Visizplatītākais cefalģijas veids bija neklasificējamas galvassāpes (31,6%), kam sekoja iespējamas tenzijas tipa galvassāpes (21,2%), iespējama migrēna (19,6%), apstiprinātas tenzijas tipa galvassāpes (16,0%) un apstiprināta migrēna (11,7%). Dominējošie riska faktori recidivējošas cefalģijas attīstībai bija galvassāpes ģimenes anamnēzē, regulāras fiziskas aktivitātes trūkums un blakusslimības, piemēram, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, astma, muskuļuun skeleta sistēmas slimības.Galvenie galvassāpju izraisītāji bija miega trūkums, pārāk daudz darba/mācību un stresa. Lielākā daļa medicīnas studentu (81,6%) lietoja medikamentus galvassāpju ārstēšanai, bet tikai 41,0% piedzīvoja pilnīgu sāpju mazināšanos un tikai 22,6% vērsās pie ārstaspeciālista saistībā ar savu stāvokli. Vēršanās pie speciālista, nebija saistīta ar cefalģijas biežumu (rs=-0,017), sāpju intensitāti (rs=0,246), spēju strādāt/mācīties lēkmes laikā (rs=0,137), medikamentu efektivitāti (rs=-0,309) vai prombūtni no darba/mācībām galvassāpju dēļ (rs=0,291). Tomēr medikamentu efektivitāte un kavējumi no darba/mācībām galvassāpju dēļ, tika uzskatīti par spēcīgākajiem motivētājiem (p<0,001), meklējot speciālista palīdzību pētījuma populācijā. Secinājumi: Galvassāpes bija izplatītas medicīnas studentu vidū neatkarīgi no viņu dzimuma vai studiju gada. Lai gan lielākā daļa no tiem cefalģijas ārstēšanai lietoja medikamentus, mazāk nekā puse, piedzīvoja pilnīgu sāpju izzušanu, un tikai neliela daļa vērsās pie medicīnas speciālista, līdz ar to var secināt, ka cefalģija joprojām ir nepietiekami novērtēta saslimšana medicīnas studentu vidū. Atzīstot, kapašārstēšanās ir neizbēgama prakse, galvassāpju izpētei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība un tā jāakcentē medicīnas izglītībā. Background: Headache disorders, mainly the primary types, are considered major global health problems leading to substantial disability and burden upon the sufferers, but paradoxically, are often ignored and underestimated. Individuals in their productive years are the most affected onces, and students are among them. Objectives: The study aimed at collecting epidemiological and clinical characteristics of headache from the medical students at the university of Latvia in order to determine the prevalence of cephalgy, to evaluate risk factors, triggering factors, impact and medical management of headache, and to clear out possible reasons for avoiding of specialised care for headache disorders in this study population. Materials and Methods: A short, anonymous survey consisting of 32 questions was created using Google Forms and was distributed via the University of Latvia email services between February 15th and June 30th of 2021. The survey collected background information of the students, and asked the participants about their experience of headache. Results: Majority of medical students (97.6%) experience recurrent headaches. The most common type of cephalgy was non-classifiable headache (31.6%), followed by probable tension-type headache (21.2%), probable migraine (19.6%), tension-type headache (16.0%) and migraine (11.7%). The dominant risk factors for developing recurrent cephalgy were presence of family history of headache, absence of regular physical activity and having comorbidities such as gastrointestinal disorders, asthma and diseases of the musculoskeletal system. The leading triggering factors for headache were lack of sleep, working/studying too much and stress. Most of the medical students (81.6%) used medication for headache management, but only 41.0% experienced complete pain relief, and just 22.6% consulted a medical specialist for their condition. Expertise-seeking behaviour was not related to cephalgy’s frequency (rs=-0.017), pain intensity (rs=0.246), ability to work/study during an attack (rs=0.137), medication effectiveness (rs=-0.309) or absence from work/study due to headache (rs=0.291). However, medication effectiveness and work/study missed due to headache were considered the strongest predictors (p<0.001) for seeking a specialist expertise in the study population. Conclusion: Headache was prevalent among the medical students regardless of their gender or study year. Although a predominant part of them used medication for cephalgy management, less than half experienced complete pain relief, and only a minority consulted a medical specialist, leading to a conclusion that cephalgy is still an underestimated disease among the medical students. Admitting the fact that self-medication is an inevitable practice, study of headaches should therefore be emphasised more effectively in medical education.

Background: Tonsillectomies are one of the most frequently performed surgical operations in human history. Tonsillectomy technologies and procedures have evolved throughout the years with the intention of improving patient care in relation to intraoperative and postoperative hazards. ent. Aim: The aim of this study is to compare the BiZact tonsillectomy technique with the conventional Cold steel tonsillectomy regarding surgical outcomes. Objective: The "classic" cold steel tonsillectomy technique is one of the most often used technique and has relied upon tonsillectomy instruments because of its ease of handling, lack of electricity (and hence simplicity), low cost, and reusability via sterilizing. However, primary and secondary hemorrhage is the most dreaded and serious consequences for individuals undergoing tonsillectomy. Additionally, pain management, patient perceptions, resumption of regular nutrition, and antibiotic use must all be addressed when selecting a tonsillectomy approach. Materials and methods: Data were exclusively acquired from medical records provided by the "Headline" clinic, thus, there was no direct contact with patients. Patients had to be at least 18 years old and residents of Latvia to be included in the study. The following parameters were collected from the patients’ medical records: surgery technique (BiZact or Cold steel), gender, age, indications for surgery, surgical and post-operative complications, use of pain medication, postoperative complaints, comorbidities, and antibiotic usage. Results: Statistical analyses revealed no significant differences between the two groups in any of the following variables: intraoperative bleeding (p = .118), postoperative bleeding (p = .087), sore throat (p = .266), pain (p = .583), pain medication (p = .859), postoperative patient complaints (p = .689), and comorbidities (p = .327). Only the antibiotic usage parameter demonstrated a significant difference in favor of the BiZact TE (p = .038). More specifically, no BiZact patient required antibiotics after surgery, whereas three patients of the Cold steel TE group did. Conclusions: The outcome variables investigated here did not differ between the BiZact and Cold steel tonsillectomy devices, thus, it cannot be concluded that the "hot" procedure (BiZact) is preferable to the "cold Paskaidrojošā informācija: Tonsilektomija ir viena no visbiežāk veiktajām ķirurģiskajām operācijām cilvēces vēsturē. Tonsilektomija tehnoloģijas un procedūras gadu gaitā ir attīstījušās, lai uzlabotu pacientu aprūpi saistībā ar intraoperācijas un pēcoperācijas riskiem. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir salīdzināt BiZact tonsilektomijas metodi ar tradicionālo «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas metodi attiecībā uz ķirurģiskajiem rezultātiem. Nolūks: Klasiskā «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas metode ir viena no visbiežāk izmantotajām metodēm, un tā ir balstīta uz tonsilektomijas instrumentiem, jo ar tiem ir viegli strādāt, tiem nav nepieciešama elektrība (un līdz ar to tie ir vienkāršāki), tie ir lēti un tos pēc sterilizēšanas var izmantot atkārtoti. Tomēr primārā un sekundārā asiņošana ir visbiedējošākās un nopietnākās sekas visiem cilvēkiem, kuriem tiek veikta tonsilektomija. Turklāt, izvēloties tonsilektomijas metodi, jāpievērš uzmanība sāpju pārvaldībai, pacienta pieņēmumiem par ārstēšanu, regulāra uztura atsākšanai un antibiotiku lietošanai. Materiāli un metodes: Dati tika iegūti tikai no klīnikas "Headline" sniegtās medicīniskās dokumentācijas, tāpēc tieša kontakta ar pacientiem nebija. Lai iekļautu pētījumā, pacientiem bija jābūt vismaz 18 gadus veciem un Latvijas iedzīvotājiem. No pacientu medicīniskās dokumentācijas tika iegūti šādi parametri: operācijas metode (BiZact vai «aukstās pieejas» tērauda), dzimums, vecums, indikācijas operācijai, ķirurģiskās un pēcoperācijas komplikācijas, pretsāpju zāļu lietošana, pēcoperācijas sūdzības, blakusslimības un antibiotiku lietošana. Rezultāti: Statistiskā analīze neatklāja būtiskas atšķirības starp abām grupām nevienā no šādiem mainīgajiem lielumiem: intraoperatīvā asiņošana (p = .118), pēcoperatīvā asiņošana (p = .087), iekaisis kakls (p = .266), sāpes (p = .583), pretsāpju medikamenti (p = .859), pacientu sūdzības pēc operācijas (p = .689) un blakusslimības (p = .327). Tikai antibiotiku lietošanas parametrs uzrādīja būtisku atšķirību par labu BiZact TE (p = .038). Secinājumi: Šeit pētītie iznākuma mainīgie lielumi neatšķīrās starp BiZact un «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas ierīcēm, tāpēc nevar secināt, ka "karstā" procedūra (BiZact) ir labāka nekā "aukstā".

Vispārīga informācija:Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir viens no visizplatītākā seksuāli transmisīvā slimība visā pasaulē. Infekcijas sekas var būt maksts, vulvas, dzemdes kakla, dzimumlocekļa, anālā rajona, mutes dobuma un rīkles vēzis, kā arī kārpas dzimumorgānu rajonā. Infekciju veicinošie faktori ir dzimumakts bez prezervatīva, liels dzimumpartneru skaits, agrīns pirmais dzimumakts un smēķēšana. Vissvarīgākais primārais profilakses pasākums ir vakcinācija pret HPV. Mērķis:Darba objektīvais mērķis ir novērtēt 15-25 gadi vecu cilvēku zināšanas un izpratni par HPV un atrast ietekmējošos faktorus, lai nākotnē radītu mērķtiecīgāku izskaidrošanu. Materiāli un metodes:200 dalībnieki aizpildīja anonīmu anketu uz Google veidlapas, laika posmā no 2021 gada novembra līdz 2022 gada februārim. Vērtēšanas kritēriji bija dalībnieku demogrāfiskie dati, kā arī viņu informētība par vīrusa pārnešanu, riska faktoriem un sekām. Pamatojoties uz to, tika izveidots zināšanu rezultāts par HPV ar maksimālo vērtību 17 punkti. Datu analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS Version 20 programmu. Spīrmena korelāciju un Kruskal-Wallis testu tika izmantoti turpmākai analīzei. Rezultāti:Ir statistiski nozīmīga tendence, ka vecākiem respondentiem ir augstāks rādītājs (ρ=0,310, p<0,001). Respondentiem kas uzņemti universitātē bija augstāki rādītāji. Augstāko punktu skaitu sasniedza respondenti medicīnas jomā ar vidējo punktu (10±3). Dalībnieku vecāku izglītības statuss neietekmēja.Visaugstākais vērtējums (10±4) bija tiem respondentiem kuri domāja, ka zina pietiekami daudz par tēmu.31% no visiem vīriešu kārtas dalībniekiem nav ieinteresēts uzzināt vairāk par šo slimību. Zināšanas par sekām vīriešiem bija mazākas. Secinājumi:Faktori, kas veicina augstākas zināšanas ir sieviešu dzimums, lielāks vecums, izglītības pakāpe un nodarbošanās joma. Kopumā zināšanas par infekcijas sekām, izņemot sievietēm, bija diezgan zemas. Sieviešu dzimuma vakcinācijas uzņemšana bija lielāka, kā arī interese par infekciju. Background: The Human Papillomavirus (HPV) is the most common sexually transmitted disease worldwide. Cosequences of an infection can be vaginal-, vulval-, cervical-, anal-, penile- and oropharyngeal cancers and warts in the genitoanal area. Factors promoting an infection are intercourse without a condom, a high amount of sexual partners, early first sexual intercourse and smoking. The most important primary prevention is vaccination. Objectives: The aim of the study is to assess the knowledge and awareness of 15-25 year olds about HPV and find influencing factors to create more targeted elucidation in the future. Materials and Methods: A total of 200 participants filled out an anonymous Questionnaire created with Google Forms between November 2021 and February 2022. Areas of assessment were the demographic data of the participants as well as their awareness about transmission, risk factors and consequences of the virus. On this basis a HPV- knowledge score was created with a maximum of 17 points. The analysis was carried out using IBM SPSS Version 20 software. Spearman correlation and Kruskal-Wallis test were used for further analysis. Results:There is a slight statistical significant trend that older responders have a higher score (ρ=0.310, p<0.001). Responders enrolled in a university had higher scores. The highest score was reached by participants in the medical field (10±3). The educational status of participants' parents did not have any influence. Responders who thought that they knew enough about the topic had the highest score (10±4). 31% of all male participants do not have any interest in learning more. Knowledge about male consequences was lower. Conclusion:Factors contributing to a higher knowledge are female gender, older age, grade of education and the field of occupation.Overall knowledge about non-female consequences of the infection was rather low. The vaccination uptake was also higher in the female gender, as well as the interest in the topic.

The work is written in Latvian on 50 pages. It contains 6 figures, 8 tables, 1 appendix, 83 references The aim of the study was to investigate the relationship between the number of metastatic and total lymph nodes in operated patients and to determine the relationship between disease outcome and patient survival after five years. Participants: 38 women with locally advanced breast cancer were selected. Method: Rectospective research. Information on breast cancer stage, lymph node involvement, and patient survival was analyzed from patient cards. Results: Five-year survival was observed in 31 patients, or 82%. Local recurrence was observed in 2 patients, accounting for 5%. The most common molecular subtype was luminal subtype B, which accounts for 87% of all cases. The ratio of the ratio of lymph nodes to age is not statistically reliable, but is weakly positive (rs (38) = 0.189, p = 0.256). The ratio of lymph nodes is weakly correlated with survival (rs (38) = 0.220, p = 0.183). The average ratio of positive lymph nodes is 0.22. Conclusions: The ratio of positive lymph nodes is weakly correlated with patient age and survival. Mortality is higher in patients with a lower degree of differentiation. For patients with organ preservation at locally advanced breast cancer is safe. Darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 50 lappusēm. Tas satur 6 attēlus, 8 tabulas, 1 pielikumus, 83 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis: ir izpētīt metastātisko un kopējo limfmezglu skaita attiecību operētajām pacientēm un noskaidrot saistību ar slimības iznākumu un pacientu dzīvildzi pēc pieciem gadiem. Dalībnieki:Atlasītas 38 sievietes ar lokāli izplatītu krūts vēzi. Metode: Retrospektīvs pētījums. No pacienta kartēm tika analizēta informācija par krūts vēža stadiju, limfmezglu iesaisti un pacientu dzīvildzi. Rezultāti:Piecu gadu dzīvildze konstatēta 31 pacientēm tas ir 82% gadījumā. Lokāls recidīvs novērots 2 pacientēm tas sastāda 5%. Biežākais molekulārais apakštips parādījās luminālais B apakštips, kurš veido 87% no visiem gadījumiem. Statistiski nav ticama, bet vāji pozitīva ir limfmezglu attiecības koeficents attiecībā pret vecumu (rs (38) = 0.189, p = 0.256). Limfmezglu attiecība vāji korelē ar dzīvildzi (rs (38) = 0.220, p = 0.183). Vidējais koeficents pozitīvo limfmezglu attiecībai veido 0,22. Secinājumi: Pozitīvo limfmezglu attiecība vāji korelē ar pacientu vecumu un dzīvildzi. Pacientiem ar zemāku difereciācijas pakāpi mirstība ir augstāka. Pacientēm operācijas ar orgānu saglabājošu pie lokāli izplatīta krūts vēža ir droša.

Introduction.Chronic pancreatitis is a progressive, inflammatory disease of the pancreatic tissue, that causes irreversible tissue atrophy and fibrosis. It gradually leads to exocrine and endocrine pancreatic insufficiency. The classic manifestations of the disease ar epigastric abdominal pain, diabetes mellitus and malabsorption. As the disease progresses and the pain syndrome worsens, new and local complications start to form in the pancreatic tissue. These complications indicate for further treatment of chronic pancreatitis. Generally surgical treatment is divided into two groups: resection or drainage of the pancreatic pathology. Surgical treatment of chronic pancreatitis is thought as technically challenging, highly invasive and associated with a significant postoperative complication risk (53,3%). Aim of the work. Retrospectively identify all used surgical modifiactions and intrahospitally developed complications during patients postoperative care period. Use that method for all patients with chronic pancraetitis ar Riga East clinical university hospital stationary “Gaiļezers” and furthermore compare it with the sientific literature data. Material and methods. The retrospective study included patients starting from 16 years of age and with diagnosis of chronic pancreatitis (diagnosis code from the International System for Disease Classification: K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), and have underwent surgical treatment with help of general anaesthetics (manipulation code: 21060, 21068). Patients have been treated in stationary starting from 2015 untill 2021 inclusive. A customized pancreasgroup.org questionnaire was used for the collection of patient data. The used data entry protocol is shown in the annex part of the study. For the classification of postoperative complications Clavien – Dindo classification was applied. In additional pancreatic fistula, postoperative bleeding and bliliary leakage were examined after Internation Study Group of pancreatic ranks. Descriptive statistics was used for the data analysis. Results. A total of 124 patients were included in the study. Of these, 88 patients (71%) were men and 36 (29%) women. The age of patients ranged from 16 to 83 years (avarage age 48,94 ± 12,158). The most frequently performed surgery was modification after Frey without biliary system fenestration in 56 patients (45%). This was followed by pseudocyst – gastrostomy in 22 patients (18%) and by external drainage of pseudocyst in 10 patients (8%). Overall, postoperative complications occurred in 60 patients (48%). Generally these were: delayed gastric emptying in 21 patients (19%), bleeding from surgery area in 19 patients (18%), pancreatic fistula in 13 patients (12%), wound infection in 11 patients (10%) and 10 patients with vascular complications (9%). Conclusions.In Latvia, men with chronic pancreatits were more often treated surgically. For the past 6 years patients were treated very effectivly iwth chronic pancreatitis. Ievads. Hronisks pankreatīts (HP) ir progresējoša iekaisuma slimība aizkuņģa dziedzerī, kas rada neatgriezenisku dziedzera audu atrofiju un fibrozi. Tas pakāpeniski rada eksokrīnu un endokrīnu aizkuņģa dziedzera mazspēju. Slimībai progresējot, pastiprinoties sāpju sindromam, aizkuņģa dziedzerī attīstās arī lokālas komplikācijas. Iepriekšminētais rada indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai. Iespējamo operāciju veidi iedalās divās grupās: rezecējošas un drenējošas. Kopumā aizkuņģa dziedzera operācijas ir tehniski izaicinošas un augsti invazīvas, līdz ar to asociējas ar nozīmīgu pēcoperācijas komplikāciju risku (53,3 %). Darba mērķis. Retrospektīvi noskaidrot ķirurģiskās ārstēšanas veidus un intrahospitāli attīstījušās komplikācijas pēcoperācijas periodā pacientiem ar HP Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”, kā arī salīdzināt tās ar literatūras datiem. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi ir iekļauti pacienti no 16 gadu vecuma ar HP diagnozi (diagnozes kods no Starptautiskās slimību klasifikācijas sistēmas: (SSK – 10) K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), kā arī šiem pacientiem bija veikta operatīva ārstēšana vispārājā anestēzijā (manipulācijas kods: 21060, 21068). Pacienti ārstējušies stacionārā laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam ieskaitot. Datu ievadei tika izmantot modificēta pancreasgroup.org anketa. Datu ievade protokols aplūkojams pielikumā. (Skatīt pielikums Nr. 1) Pēcoperācijas komplikāciju klasificēšanai tika izmantota Klaviena - Dindo klasifikācija (KDK) (Skatīt pielikumu Nr. 2). Papildus aizkuņģa dziedzera fistula, pēcoperācijas asiņošana un žults noplūde tika aplūkotas pēc International Study Group of Pancreatic Fistula (ISGPS) pakāpēm. (Skatīt pielikums Nr. 3) Datu analīzei bija izmantota aprakstošā statistika. Korelāciju analīzei izveidoja spriedzes tabulas un izmantoja Pīrsona Chi kvadrāta testu (PCKT). Rezultāti. Kopumā pētījumā iekļauti 124 pacienti. No tiem 88 pacienti (71%) bija vīrieši un 36 (29%) sievietes. Pētījumā atlasīto pacientu vecums svārstījās no 16 līdz 83 gadiem (vidējais vecums 48,94 ± 12,158). Visbiežāk veiktās operācijas bija veikta operācija Frey modifikācijā bez žultsvada fenestrācijas – 56 pacientiem (45%). Tam sekoja pseidocisto – gastrostomijas 22 pacientiem (18%) un pseidocistu ārējas drenāžas 10 pacientiem (8%). Kopumā pēcoperācijas periodā komplikācijas novēroja 60 pacientiem (48%). Pamatā tās bija: aizkavēta kuņģa evakuācija 21 pacientam (19%), asiņošana no operācijas zonas 19 pacientiem (18%), aizkuņģa dziedzera fistula 13 pacientiem (12%), brūces infekcija 11 pacientiem (10%) un 10 pacientiem vaskulāras komplikācijas (9%). Secinājumi. Latvijā vīriešus ar HP biežāk ārstē ķirurģiski. Biežāk izmantotā modifikācija bija pēc Freja. Lielākoties izmantoja divpadsmit pirkstu zarnas saudzējošas modifikācijas. Biežākā komplikācija bija aizkaizkavēta kuņģa evakuācija. Ķirurģiskā efektivitāte pēdējos 6 gados ir bijusi efektivitīva.

The importance of digital competence (Dc) is significantly increasing as global digital transformation continue rapidly to develop and digital solutions are extensively integrating into all areas. As a result, Dc is included as one of eight core competences for lifelong learning. The present study aimed to find out the self-assessment of the importance (an assessment of how significant and necessary a certain value is) and attainability (an assessment of how attainable a certain value is) of Latvian supervisors’ Dc. Digital competence self-assessment questionary is theoretically based on a major European Union research project, DigComp 2.1 and identifies the key components of Dc in 5 areas, namely, information and data literacy, communication and collaboration, digital content creation, safety and problem solving. 56 respondents participated in the online survey during October 2021. The importance and attainability indicators of Dc statements were evaluated on a 5-point Likert scale. The study indicated rather high importance of Dc (3 of 51 statements were evaluated as very important, 43 as rather important and 5 as moderately important). The indicators of the attainability of Dc varied from rather unattainable to rather attainable (26 of 51 statements were evaluated as rather attainable, 21 as average attainable and 4 as rather unattainable). Wilcoxon signed-rank test indicated statistically significant differences in 34 out of 51 statements of Dc that was evaluated higher in importance than attainability. The study results show high level of supervisors’ awareness of the digital competence importance. The obtained attainability results allowed to highlight the need for the further digital competence improvement for the supervisors, especially at such digital competence areas as safety and problem solving. publishersversion Peer reviewed