• Other research productsclose
• 2013-2022close
• Other ORP type close
• Latvian close

DH VPP partnerinstitūciju darbinieku – DH rīku un resursu izstrādātāju un uzturētāju – aptaujas metodoloģija Jānis Daugavietis*, Ilona Kunda**, Agnese Karlsone**, Ance Kristāla** Rīga, 2022.gada septembris-novembris * LU LFMI; ** LKA Aptaujas metodoloģija izstrādāta un aptauja veikta Valsts pētījuma programmas "Humanitāro zinātņu digitālie resursi" projekta "Humanitāro zinātņu digitālie resursi: integrācija un attīstība" (Nr. VPP-IZM-DH-2020/1-0001) (DH VPP) ietvaros. Atbilstoši darba grupas izstrādātajam teorētiskajam digitālo rīku un resursu eksosistēmas modelim, tā neatņemama daļa ir DH RR izstrādātāji un uzturētāji. Tā kā līdz šim Latvijā viņi ir praktiski nepētīti, tā bija mūsu pirmā mērķauditorija. Kā pirmo izpētes metodi izvēlējāmies Latvijas DH RR izstrādātāju un uzturētāju interneta aptauju. Definējot aptaujas ģenerālo kopu, nolēmām koncentrēties uz divām izlasēm, uz divām DH RR izstrādātāju un uzturētāju grupām: a) DH VPP partnerorganizāciju pārstāvjiem; b) pārējiem, kas pārstāv “Digitālo humanitāro zinātņu resursu sarakstu Latvijā” sarakstā iekļautos RR (IZM AIZID, 2020). Tika nolemts īstenot divas atsevišķas aptaujas, lai arī anketas jautājumi bija vieni un tie paši, bija nepieciešams veidot dažādus filtrus un pārejas, jo pirmajā gadījumā tika izveidota strikta respondentu izlase (aicināmo respondentu saraksts tika ievietots aptaujas rīkā), un tā faktiski bija slēgta un personalizēta aptauja, bet otrajā gadījumā saite uz aptaujas tiešsaistes anketu bija “atvērta” un pieejama jebkuram. Pirmā aptauja tika īstenota 2021.gada jūnijā-septembrī; otrā – 201.gada oktobrī-decembrī. Pirmo var uzskatīt par veiksmīgu, otro – neveiksmīgu. Aptauju metodoloģija (apraksts, aptaujas anketa, aptaujas rīka LimeSurvey struktūras faili un kods) publicēti repozitorija Zenodo kolekcijā ‘Latvijas humanitāro zinātņu digitālie resursi // Latvian DH resources’ (https://zenodo.org/communities/dh_lv) brīvpieejā (open access). Savukārt metodoloģija kopā ar ievāktajiem datiem (neanonimizētā un neagregētā veidā) – turpat ar ierobežotu piekļuvi (restricted access). Partnerorganizāciju aptauja 2021. gada janvārī tika uzsākts darbs pie aptaujas izstrādes, maijā tika veikta aptaujas testēšana. Konsultējoties ar DH VPP partenrintitūcijām, darba grupa izveidoja 97 respondentu izlasi no tiem šo institūciju darbiniekiem, kuri strādājuši vai strādā pie DH RR izveides vai/ un uzturēšanas. Šī izlase tika ievietota aptaujas rīkā (respondenta vārds un uzvārds, e-pasts). Aptauja atvērta 2021. gada jūnijā, izsūtot personalizētus e-pasta ielūgumus no LimeSurvey rīka ar unikālās aptaujas sākumlapas URL katram atlasītajam respondentam. Laika posmā līdz 2021. gada septembrim vairākkārt tika izsūtīti atgādinājumi ar lūgumi aizpildīt aptauju tiem respondentiem, kas nebija uzsākuši vai pabeiguši to pildīt. Aptauja bija anonīma, anonimizācijas process tiek veikts automātiski rīkā LimeSurvey. Kopējais sasniegtais respondentu skaits ir 92, no kuriem anketu pilnīgi pabeiguši 69 respondenti. Datu analīzē tika izmantotas arī daļa nepabeigto ankešu. Detalizētāk aptaujas metodoloģija, gaita un empīrisko datu analīze aprakstīta publicētajā rakstā “Latvijas digitālo humanitāro zinātņu rīku un resursu izstrādāšanas prakses” (nodaļas ‘Datu ieguves metodes’ un ‘DH rīku un resursu veidošana Latvijā’) (Daugavietis u.c., 2022). Šie dati un secinājumi izmantoti DH VPP noslēguma rekomendāciju izstrādē. Daugavietis, Jānis, Agnese Karlsone, Ilona Kunda, un Ance Kristāla. 2022. "Latvijas digitālo humanitāro zinātņu rīku un resursu izstrādāšanas prakses". Letonica 47: 12–51. Te deponēta aptaujas metodoloģija: Anketa. Aptauju rīka LimeSurvey struktūra (faili, kods). Metodoloģiskais apraksts. Ar aptauju ievāktie dati publicēti atsevišķi. Tiem ierobežota pieeja.

Video uzņemts 2021. gada decembra mēneša priekšmeta "Akadēmiskās paukošanās inventārs" ietvaros, lai iepazīstinātu interesentus, kā strādā akadēmiskā paukošanās praksē. Latviešu studentu korporācija Latvia sniedza atbalstu LU Muzejam video uzņemšanā, piesaistot aktīvākos un labākos paukotājus. The video was filmed in the framework of the December 2021 item “Academical fencing equipment” in order to show how academical fencing works in practice. Latvian student fraternity Latvia provided support for the Museum of the University of Latvia in video reception.

The University of Latvia has 19th-century historical witness regarding the daily life of students during studies - the historical student solitary confinement cell. The origins of the student solitary confinement cell are found in medieval Germany, when universities were entitled to turn students into cells for the misdeeds during the studies. The idea was realized in the 19th century, which coincided with the time when German academic influence spread in the Baltics. During the occupation of the USSR, this history phenomenon was forgotten or distorted, but it is now rehabilitated. The Museum of the University of Latvia has filmed a video with subtitles in English about the student solitary confinement cell, which introduces everyone with this forgotten history page in the history of Latvia's higher education. Latvijas Universitātē atrodās 19. gs. vēstures liecinieks par studentu ikdienas dzīvi studiju laikā - vēsturiskais Studentu karceris. Studentu karcera aizsākumi meklējami viduslaiku Vācijā, kad universitātēm bija tiesības ieslēgt studentus cellēs par izdarītajiem pārpākumiem studiju laikā. Ideja realizējās 19. gs., kas sakrita ar laiku, kad vācu akadēmiskā ietekme izplatījās arī Baltijā. PSRS okupācijas laikā šis vēstures fenomens tika aizmirsts vai sagrozīts, taču tagad tas ir reabilitēts. LU Muzejs ar LU Akadēmisko apgādu ir izdevis bukletu par LU vēsturisko Studentu karceri, kas ļauj iepazīties ikvienam interesentam par šo aizmirsto vēstures lappusi Latvijas augstākās izglītības vēsturē. Baltische-Deutsches Hochsculkantor

The video was filmed following an agreement between the Innovation Centre of the University of Latvia and the Museum of the University of Latvia, which took place within the framework of the “Historical Flag of the University of Latvia” item of September 2021. An analytical presentation on the history and symbolic origin of the University of Latvia flag is provided, which is an innovative and less researched issue in the history of the University of Latvia. Video uzfilmēts pēc Latvijas Universitātes Inovāciju centra un Latvijas Universitātes Muzeja vienošanās, kas notika 2021. gada septembra mēneša priekšmeta "Latvijas Universitātes vēsturiskais karogs" ietvaros. Tiek sniegts analītisks priekšlasījums par LU karoga vēsturi un simbolisko izcelsmi, kas ir novatorisks un mazpētīts jautājums Latvijas Universitātes vēsturē. LU Inovāciju centrs

Pre-trained models to parse Latvian text using the STEPS dependency parser (https://github.com/boschresearch/steps-parser).

Torņa Klades (faktiski - dienasgrāmatas) bija komunikācijas forma Torņa mēģinājumu telpā un ierakstu studijā visā tā pastāvēšanas laikā, t.i. 20 gadus. Kladēs varēja izteikties jebkurš, kurš nonāca Tornī. Visvairāk tur rakstīja un zīmēja tie mūziķi, kuru grupas tur regulāri mēģināja. Tā kā šo gadu laikā tādu grupu un projektu bija ļoti daudz, vismaz 60, tad arī Torņa Klažu autoru klāsts ir ļoti garš. Te minēti tikai tie četri Torņa cilvēki, kuri tradicionāli tiek uzskatīti par galvenajiem šajā institūcijā. Torņa Klade nr. - 01 - 1991.okt - 1992.mai - 88 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 02 - 1992.jun - 1993.jan - 150 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 03 - 1993.feb - 1994.mar - 161 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 04 - 1994.mar - 1994.dec - 48 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 05 - 1994.dec - 1995.jul - 67 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 06 - 1995.jul - 1996.mar - 158 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 07 - 1996.mar - 1996.aug - 136 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 08 - 1996.aug - 1997.jan - 166 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 09 - 1997.feb - 1997.okt - 180 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 10 - 1997.okt - 1999.mar - 148 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 11 - 1999.mai - 2001.aug - 53 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 12 - 2001.nov - 2007.dec - 49 lpp./pp. Torņa Klade nr. - 13 - 2008.mai - 2010.nov - 38 lpp./pp. Oriģinālās klades ieskanētas 2021.g. sākumā. 500 dpi TIFF-os, kas eksportēti arī uz JPG. 795 faili - 95,6 GB (mape ar pārveidotiem uz jpg tiem pašiem failiem 3,52 GB). Skannēts pa atvērumam - A3. Tātad - viens fails = divas A4 klades lapaspuses. Pēc tam es atvērumi sagraizīti (pa vairākiem uzreiz, tāpēc varētu būt neprecīzi pa vidu vietām) un apvienoti vienā PDF failā. Viena klade – viens PDF fails. https://www.facebook.com/Tornis.Records https://tornis.bandcamp.com/ http://www.tornis.lv/

Previosusly it was thought that no picture of the first telescope installed at the Astronomical Tower of the University of Latvia was preserved. During thorough search at the Museum of the University of Latvia a single picture of the telescope was found. This video explains how the picture was found. Agrāk domāja, ka Latvijas Universitātes Astronomiskā torņa pirmā teleskopa fotogrāfija nav saglabājusies. Veicot rūpīgus meklējumus Latvijas Universitātes Muzejā, tika atrasta vienīgā teleskopa fotogrāfija. Video paskaidro, kā tā tika atrasta.

Online presentation and lesson "Orchid family (Orchidaceae), orchidologist Ernesto Foldats, origami orchid model instructions" contains information about orchid family (Orchidaceae), it's characteristics, orchid family representatives in Latvian flora, about Latvian orchidologist Ernesto Foldats, and 3 video instructions for origami orchid flower models in different degree of complexity. Attālināta nodarbība "Orhideju dzimta, orhideju pētnieks Ernests Foldāts, origami orhideju modeļu locīšana", kurā stāstīts par orhideju dzimtu, tās raksturojumu, Latvijā savvaļā sastopāmajām šīs dzimtas sugām, par orhideju pētnieku Ernestu Foldātu (1925-2003), kā arī piedāvātas 3 dažādu sarežģītības pakāpju orhideju origami modeļu locīšanas video instrukcijas.

2020. gada 27. janvārī LU Muzeja telpās Kronvalda bulvārī 4 notika pirmās Sarunas Muzejā, kuru centrālais objekts bija karte, kurā redzama ne vien Latvijas, bet arī plašu blakus esošo Krievijas teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Karti 1942. gadā, vācu okupācijas laikā, izdevis Zemes bagātību pētīšanas institūts. Sarunas bija pulcējušas ģeoloģijas jomu pārstāvjus, vēstures pētniekus un citus interesentus. Ģeoloģiskā karte digitalizētā formā ir pieejama LU e-resursu repozitorijā. Pasākums tika ierakstīts, lai tā gaitā pārcilātā informācija saglabātos kā LU Muzeja krājumā un būtu pieejams sabiedrībai. LU Muzeja direktore, Dr. paed. Iveta Gudakovska ievadā pastāstīja, ka sarunas iecerētas kā Muzeja bagātīgā krājuma priekšmetu izpēte, tajā iesaistot dažādu jomu speciālistus. Šāda saruna varētu sniegt papildus informāciju par muzeja priekšmetu, apskatot to no dažādiem aspektiem, pievēršoties tā vēsturiskumam, nozīmei, izmantošanas iespējām. Tas varētu veicināt arī muzeja un visu interesentu, tai skaitā, LU mācībspēku, savstarpējos kontaktus un krājuma vērtību popularizēšanu sabiedrībā. Krājuma glabātājs, Mg. geol. Māris Rudzītis, iepazīstināja ar muzeja krājuma priekšmetu, kam šis pasākums veltīts - Austrumapgabala un Eiropas Krievijas rietumdaļas ģeoloģisko karti. Šo karti sastādījis tolaik Latvijā zināmākais ģeologs, LU docents Nikolajs Delle. Kartes mērogs - 1:1 500 000, un tajā attēlota gan Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritorija, gan arī Ļeņingradas, Orlas un Voroņežas apgabali. Kartes ir sarežģītākais no cilvēces izdomātajiem zīmējumiem, un arī šajā attēlota dabā novērotais - tā ir šo teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Turklāt, kartē attēlojamās informācijas liela daļa iegūta 20. gs. trīsdesmitajos- četrdesmitajos gados, kam sekoja vairāki okupācijas gadi, karte izdota t.s. vācu okupācijas laikā. Kartes sastādītājs, N. Delle, drīz pēc kara ne visai skaidros apstākļos tika apcietināts un nonāca ieslodzījumā. Asoc. prof., Dr. geol. Ģirts Stinkulis, pastāstīja par ģeoloģiskās kartes veidošanas principiem. Karte ir zemkvartāra virsmas iežu stratigrāfisko vienību attēlojums. Tas atspoguļo ģeoloģisko pagātni - Latvijas piemērā, gan simtiem miljonu gadu senu un plašu Devona sedimentācijas baseinu, kas cauri Baltijai stiepjas un izsekojams līdz Urāliem, gan sekojošus ģeoloģiskos laikmetus, kad nogulumu veidošanās bijusi pārtraukta un notikusi to noārdīšanās. Latvijas devona nogulumi iekļaujas Austrumeiropas platformas Galvenā devona lauka nogulumiežu kompleksā. Tika apspriestas arī vēl 20. gs. pirmās puses īpatnība, ģeoloģiskā informācija tika iegūta lielākoties no atsegumiem (tolaik uz Daugavas vēl nebija aizsprostu un HESu), Latvijā bija tikai daži dziļu ģeoloģiskie urbumi. Krājuma glabātājs Mg. hist. Rūdolfs Rubenis stāstīja par laiku, kad karte tika iespiesta un šo kartes izdošanu no politiskā aspekta. Bija 2. pasaules karš, 1939. gadā bija sadalīta Polija. 1941. gadā Austrumu frontē Vācijas karaspēks iebruka Padomju Savienībā un, strauji gūstot panākumus, bija aizvirzījies tālu uz Austrumiem, jau Maskavas apkaimē. Okupētajās PSRS teritorijās, (tai skaitā Latvijas teritorijā, kas skaitījās PSRS daļa) tika nodibināts Ostlandes reihskomisariāts ar civili-militāru pārvaldi, tas sastāvēja no Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas ģenerālapgabaliem. Ostlandes pārvalde atradās Rīgā. Ģenerālapgabalu robežas sakrita ar 1940. gada PSRS republiku robežām - t.i., ievērojot pārmaiņas, kas bija notikušas jau agrāk, 1939.g. - Polijas sadalīšanu, tās daļu pievienojot Ukrainas, Baltkrievijas un Lietuvas PSR, kā arī Lietuvas Mēmeles apgabala atdošanu Vācijai. Bija paredzēts vairāku ģenerālapgabalu robežas paplašināt Krievijas virzienā. Pēc kara, Polijai atjaunojoties, Polijas - PSRS robeža atkal tika vairākkārt mainīta, līdz pat 1951. gadam, kad PSRS atdeva Polijai Bjalistokas rajonu. Tika apspriests arī kartes vāciskojums – Baltijas valstu teritorijā apdzīvoto vietu nosaukumiem u.c. vietvārdiem kartē atkal atgriezti vācu, resp., vācbaltiešu lietotie nosaukumi, kādi tika lietoti līdz 1. pasaules karam. Tika precizēts, ka tā tas ir arī Latvijas austrumu daļā, kur vēsturiski tika vairāk lietoti krieviskie un poliskie apdzīvoto vietu nosaukumi. Tika uzdoti jautājumi un izvērtās diskusija par derīgajiem izrakteņiem - kartē to atradnes nav parādītas, par karam nepieciešamās naftas un niķeļa rūdu ieguvi vācu kontrolētajās teritorijās. Kartei nav zināms atsevišķi izdots paskaidrojošais teksts, izņemot šis kartes agrākajās versijās, resp., atsevišķu fragmentu aprakstu N. Delles kandidāta darbā. Nav zināms, no kurienes ņemta informācija par kartē iekļauto Krievijas teritoriju, bet internetā ir atrodamas Padomju-vācu 1940 g. ģeoloģisko karšu M 1:2 500 000 atsevišķas lapas. Acīmredzot, ir bijušas arī lapas ar Delles kartē attēloto Krievijas teritoriju. Radās jautājumi, vai kartes izstrādes laikā ievākti paraugi u.c. ģeoloģisks materiāls. Tika paskaidrotss, ka vismaz dažas kolekcijas no dažādiem atsegumiem, arī N. Delles, viņa līdzstrādnieku un studentu vāktas, atrodas LU Muzeja Ģeoloģijas kolekcijās. Daļa vākumu varētu būt uzkrāta kartes veidotāja - Zemes bagātību pētīšanas institūta Latvijas Derīgo izrakteņu muzejā, kam vēlāk, ap 1951. g., būtu jānonāk Dabas muzejā. Pēc prof. Dr. geol. E. Lukševiča domām, Dabas muzejā ir tie N. Delles vāktie devona zivju paraugi, ko apstrādājis paleontologs V. Gross, bet par citiem nav ziņu. Klātesošie dalījās iespaidos un pieredzē par pieredzēto PSRS slepenības māniju. Padomju Savienībā un līdz ar to arī Latvijas PSR tika uzturēta augsta līmeņa slepenība, plašākai sabiedrībai padarot nepieejamas pat sen izdotas topogrāfiskās kartes. Ierobežota piekļuve bija vairumam kartogrāfiskā un ģeoloģiskā materiāla. Publiski pieejamas bija tikai ļoti primitīvas kartoshēmas, bez koordināšu tīkla, ar speciāli veiktiem sagrozījumiem un samazinātu precizitāti. Ar slepenību saistītās iestādēs, piem., kur darbs prasīja izmantot kartes vai tikties ar ārzemniekiem, bija kāds atbildīgais, vai pat īpaša nodaļa un īpašs cilvēks, kas uzraudzīja šis darbības. Strādājot ar kartēm tika praktizēta paranoidāla piesardzība, bija jāievēro gara virkne dažādu noteikumu. Slepenības režīma ievērošana tika pārbaudīta, pārkāpumi sodīti. Sarežģījumi bija sagaidāmi arī kontaktējoties ar ārzemniekiem. Izrādījās, interesants ir arī šīs kartes ceļš uz LU Muzeju. Visi kartes eksemplāri nāk no privātiem krājumiem, nevienam nav iestādes vai slepenības zīmoga. Kartes daudzus gadus glabājuši un muzejam atdevuši Viktors Grāvītis, Valdis Segliņš, Valters Pērkons, Vitālijs Sorokins. Tālāk saruna turpinājās par kartes sastādītāju - Nikolaju Delli, kas tolaik bija Zemes bagātību pētīšanas institūta galvenais ģeologs un 1944. gadā aizvietoja direktoru. N. Delle, kopā ar K. Cukermani, pēc Ostlandes administrācijas pavēles, izveda institūta vērtīgo inventāru uz Vāciju. N. Delle vilcinājās atgriezties Latvijā un strādāja Berlīnes Padomju sektorā Vācijas Ģeoloģijas dienestā (Deutsche Geologische Landesanstalt) kā starpnieks komunikācijai ar PSRS militāro administrāciju. Tas viņam bija piemērots amats, jo N. Delle bija gan ģeologs, gan labs vācu un krievu valodas zinātājs. Pēc nepārbaudītām un ar dokumentiem neapstiprinātām ziņām, N. Delle tika Berlīnē arestēts, notiesāts un neatgriezās no padomju koncentrācijas nometnes, pēc V. Grāvīša ziņām, Krasnojarskas apkaimē. Pēc datiem, ko visai nesen, pirms nedēļas, ieguvām no vācu ģeologa un vēstures pētnieka H. Grebinga, kurš raksta par ģeologa V. Hāka (Wilhelm Haack ) apcietināšanu, N. Delle vēl 1947. g. februārī strādājis šajā iestādē. Tātad viņš nav gājis bojā 1946. g., kā līdz šim uzskatīts. Atšķirīgi ir uzskati par N. Delles aresta iemesliem un apsūdzību, jo par to nav nekādu liecību, ne dokumentu. Iemesls varētu būt arī sadarbība ar vācu okupantiem šīs, karam vajadzīgās, kartes sastādīšanā, bet, varbūt arī līdzdalība Zemes bagātību pētīšanas institūta inventāra izvešanā, bet, varbūt, lieta saistība ar V. Hāku. Arī vairāku, t.sk., vācu un krievu, valodu zināšana un labprātīga aizbraukšana no Rīgas varētu politiskās patvaļas, aizdomīguma un spiegu medību laikā varētu būt aresta iemesls. Nesen atklājušies fakti, kas liecina, ka N. Dellem bija divi brāļi – ne tikai Eižens (aviators, planieru konstruktors, tika nejauši nošauts 1941. g.), bet arī otrs brālis Pāvels, kas bija virsnieks vācu izlūkdienestā, kur bijis ne tikai tulks un instruktors, bet arī vervējis aģentus iesūtīšanai Padomju Savienībā. Tai skaitā, viņš organizējis diversanta P. Tavrina-Šilo sagatavošanu atentātam pret J. Staļinu. Arī šis fakts varētu būt saistīts ar N. Delles apcietināšanu. Konstatējām, ka “Sarunas Muzejā” ir pulcējušas interesentus. Kopīgā saruna ļāva ielūkoties dažās maz zināmās jomās, kā arī apjaust, cik daudz vēl ir nezināmā. Saruna par LU Muzeja krājumā esošu karti, Geologishe Karte Ostlands und angrenzender Gebiete des Europäische Russlands, 1942. (Karte ir pieejama šeit: https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/49635) Tajā redzama ne vien Latvijas, bet arī plašu blakus esošo teritoriju ģeoloģiskā uzbūve. Karti Rīgā 1942. gadā izdevis Zemes bagātību pētīšanas institūts. Saruna par Latvijas ģeoloģisko izpēti 1925-1942, kad tika iegūta un apkopota Latvijas ģeoloģiskās kartes informācija, toreizējām ģeoloģiskās izpētes īpatnībām, par kartes sastādītāju – ģeologu, LU docentu Nikolaju Delli. Kartes izvērtējums no šodienas ģeologu skatījuma. Latvijas politiskais stāvoklis 1941–1944.g., okupācija, Ostlandes reihskomisariāts. Piedalās ģeoloģijas un vēstures speciālisti, muzeju darbinieki un citus interesenti. Saruna notiek LU Muzeja Ģeoloģijas kolekciju telpās Kronvalda bulvārī 4, Rīgā, 2020. g. 27. janvārī.