Advanced search in
Research products
arrow_drop_down
Searching FieldsTerms
Any field
arrow_drop_down
includes
arrow_drop_down
Include:
407 Research products, page 1 of 41

  • Research data
  • Other research products
  • Latvian
  • E-resource repository of the University of Latvia

10
arrow_drop_down
Date (most recent)
arrow_drop_down
  • Other research product . 2022
    Open Access Latvian
    Authors: 
    Šaripova, Sabīne;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Pigmentation is one of the most common changes during pregnancy and the postpartum period, which can affect a woman's self-esteem and quality of life. It is important to inform women about the changes that are coming and to help them avoid them. The aim of the study is to find out what kind of pigmentations is found pregnant women and women in the postpartum period, collecting data on the incidence of pigmentation in women in Latvia, and whether these changes affects the quality of life. To determine the development of pigmentation, depending on the markers of blood tests that have an effect on pigmentation, and their development depending on the trimester of pregnancy. Find out if nevi or birthmarks increase in number during pregnancy and postpartum. Find out if the use of sunscreens and skin phototype play a role in the development of pigmentation The tasks of the study are to conduct two anonymous surveys, the total number of respondents is 200 (100 pregnant women and 100 women in the postpartum period). The first survey is about pigmentation during pregnancy and the postpartum period, while the second survey is about how these changes affect a woman's quality of life. For pregnant women who are registered from the first trimester, identify markers of hormone tests that affect pigmentation to evaluate the effects of hormones and the development of pigmentation. The obtained data were collected in Microsoft Excel program, data processing was performed in Microsoft Excel and SPSS 28 programs. Pearson chi-square analysis was used to determine the correlation between the parameters. Results were considered statistically significant if p 30 prevents the development of melasma and new nevuses (p <0.001). The results do not reflect a significant effect on a woman's quality of life due to hyperpigmentation. There is no substantial evidence for the hypothesis that the development of pigmentation was influenced by hormones. Pigmentācijas ir viena no biežāk sastopamajām pārmaiņām grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, kas var ietekmēt sievietes pašapziņu, un dzīves kvalitāti. Ir būtiski informēt sievietes par gaidāmajām pārmaiņām un palīdzēt izvairīties no tām. Darba mērķis ir noskaidrot biežāk sastopamos pigmentāciju veidus grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā, apkopojot datus par pigmentāciju sastopamību sievietēm Latvijā, kā arī izvērtējot dzīves kvalitātes izmaiņas. Noskaidrot pigmentāciju attīstību, atkarībā no asins analīžu marķieriem, kuriem ir ietekme uz pigmentāciju, un to attīstību atkarībā no grūtniecības trimestra. Noskaidrot, vai nevusi jeb dzimumzīmes grūtniecības un pēcdzemdību periodā palielinās to skaitā. Noskaidrot, vai saules aizsargkrēmu lietošanai un ādas fototipam ir nozīme pigmentāciju attīstībā. Pētījuma uzdevumi ir veikt divas anonīmas aptaujas, respondentu kopējais skaits 200 (100 grūtnieces un 100 sievietes pēcdzemdību periodā). Pirmā aptauja ir par pigmentācijām grūtniecības laikā un pēcdzemdību periodā, savukārt otrā aptauja – par to, kā šīs izmaiņas ietekmē sievietes dzīves kvalitāti. Grūtniecēm, kuras stājas uzskaitē sākot ar pirmo trimestri, noteikt papildus hormonu analīžu marķierus, kuri ietekmē pigmentācijas, lai izvērtētu hormonu ietekmi un pigmentāciju attīstību. Iegūtie dati tika apkopoti Microsoft Excel programmā, datu apstrāde veikta Microsoft Excel un SPSS 28 programmās. Korelācijas noteikšanai starp parametriem izmantota Pīrsona hī kvadrāta analīze. Rezultāti tika uzskatīti par statistiski nozīmīgiem, ja p30 pasargā no melazmas un jaunu nevusu attīstības (p<0.001). Iegūtie rezultāti neatspoguļo sievietes dzīves kvalitātes būtisku ietekmi hiperpigmentāciju dēļ. Nav būtisku pierādījumu izvirzītajai hipotēzei, ka pigmentāciju attīstību ietekmēja hormoni.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Wyrobnik, Ron Felix;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Background: Tonsillectomies are one of the most frequently performed surgical operations in human history. Tonsillectomy technologies and procedures have evolved throughout the years with the intention of improving patient care in relation to intraoperative and postoperative hazards. ent. Aim: The aim of this study is to compare the BiZact tonsillectomy technique with the conventional Cold steel tonsillectomy regarding surgical outcomes. Objective: The "classic" cold steel tonsillectomy technique is one of the most often used technique and has relied upon tonsillectomy instruments because of its ease of handling, lack of electricity (and hence simplicity), low cost, and reusability via sterilizing. However, primary and secondary hemorrhage is the most dreaded and serious consequences for individuals undergoing tonsillectomy. Additionally, pain management, patient perceptions, resumption of regular nutrition, and antibiotic use must all be addressed when selecting a tonsillectomy approach. Materials and methods: Data were exclusively acquired from medical records provided by the "Headline" clinic, thus, there was no direct contact with patients. Patients had to be at least 18 years old and residents of Latvia to be included in the study. The following parameters were collected from the patients’ medical records: surgery technique (BiZact or Cold steel), gender, age, indications for surgery, surgical and post-operative complications, use of pain medication, postoperative complaints, comorbidities, and antibiotic usage. Results: Statistical analyses revealed no significant differences between the two groups in any of the following variables: intraoperative bleeding (p = .118), postoperative bleeding (p = .087), sore throat (p = .266), pain (p = .583), pain medication (p = .859), postoperative patient complaints (p = .689), and comorbidities (p = .327). Only the antibiotic usage parameter demonstrated a significant difference in favor of the BiZact TE (p = .038). More specifically, no BiZact patient required antibiotics after surgery, whereas three patients of the Cold steel TE group did. Conclusions: The outcome variables investigated here did not differ between the BiZact and Cold steel tonsillectomy devices, thus, it cannot be concluded that the "hot" procedure (BiZact) is preferable to the "cold Paskaidrojošā informācija: Tonsilektomija ir viena no visbiežāk veiktajām ķirurģiskajām operācijām cilvēces vēsturē. Tonsilektomija tehnoloģijas un procedūras gadu gaitā ir attīstījušās, lai uzlabotu pacientu aprūpi saistībā ar intraoperācijas un pēcoperācijas riskiem. Mērķis: Šī pētījuma mērķis ir salīdzināt BiZact tonsilektomijas metodi ar tradicionālo «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas metodi attiecībā uz ķirurģiskajiem rezultātiem. Nolūks: Klasiskā «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas metode ir viena no visbiežāk izmantotajām metodēm, un tā ir balstīta uz tonsilektomijas instrumentiem, jo ar tiem ir viegli strādāt, tiem nav nepieciešama elektrība (un līdz ar to tie ir vienkāršāki), tie ir lēti un tos pēc sterilizēšanas var izmantot atkārtoti. Tomēr primārā un sekundārā asiņošana ir visbiedējošākās un nopietnākās sekas visiem cilvēkiem, kuriem tiek veikta tonsilektomija. Turklāt, izvēloties tonsilektomijas metodi, jāpievērš uzmanība sāpju pārvaldībai, pacienta pieņēmumiem par ārstēšanu, regulāra uztura atsākšanai un antibiotiku lietošanai. Materiāli un metodes: Dati tika iegūti tikai no klīnikas "Headline" sniegtās medicīniskās dokumentācijas, tāpēc tieša kontakta ar pacientiem nebija. Lai iekļautu pētījumā, pacientiem bija jābūt vismaz 18 gadus veciem un Latvijas iedzīvotājiem. No pacientu medicīniskās dokumentācijas tika iegūti šādi parametri: operācijas metode (BiZact vai «aukstās pieejas» tērauda), dzimums, vecums, indikācijas operācijai, ķirurģiskās un pēcoperācijas komplikācijas, pretsāpju zāļu lietošana, pēcoperācijas sūdzības, blakusslimības un antibiotiku lietošana. Rezultāti: Statistiskā analīze neatklāja būtiskas atšķirības starp abām grupām nevienā no šādiem mainīgajiem lielumiem: intraoperatīvā asiņošana (p = .118), pēcoperatīvā asiņošana (p = .087), iekaisis kakls (p = .266), sāpes (p = .583), pretsāpju medikamenti (p = .859), pacientu sūdzības pēc operācijas (p = .689) un blakusslimības (p = .327). Tikai antibiotiku lietošanas parametrs uzrādīja būtisku atšķirību par labu BiZact TE (p = .038). Secinājumi: Šeit pētītie iznākuma mainīgie lielumi neatšķīrās starp BiZact un «aukstās pieejas» tērauda tonsilektomijas ierīcēm, tāpēc nevar secināt, ka "karstā" procedūra (BiZact) ir labāka nekā "aukstā".

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Buzijans, Artūrs;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Introduction.Chronic pancreatitis is a progressive, inflammatory disease of the pancreatic tissue, that causes irreversible tissue atrophy and fibrosis. It gradually leads to exocrine and endocrine pancreatic insufficiency. The classic manifestations of the disease ar epigastric abdominal pain, diabetes mellitus and malabsorption. As the disease progresses and the pain syndrome worsens, new and local complications start to form in the pancreatic tissue. These complications indicate for further treatment of chronic pancreatitis. Generally surgical treatment is divided into two groups: resection or drainage of the pancreatic pathology. Surgical treatment of chronic pancreatitis is thought as technically challenging, highly invasive and associated with a significant postoperative complication risk (53,3%). Aim of the work. Retrospectively identify all used surgical modifiactions and intrahospitally developed complications during patients postoperative care period. Use that method for all patients with chronic pancraetitis ar Riga East clinical university hospital stationary “Gaiļezers” and furthermore compare it with the sientific literature data. Material and methods. The retrospective study included patients starting from 16 years of age and with diagnosis of chronic pancreatitis (diagnosis code from the International System for Disease Classification: K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), and have underwent surgical treatment with help of general anaesthetics (manipulation code: 21060, 21068). Patients have been treated in stationary starting from 2015 untill 2021 inclusive. A customized pancreasgroup.org questionnaire was used for the collection of patient data. The used data entry protocol is shown in the annex part of the study. For the classification of postoperative complications Clavien – Dindo classification was applied. In additional pancreatic fistula, postoperative bleeding and bliliary leakage were examined after Internation Study Group of pancreatic ranks. Descriptive statistics was used for the data analysis. Results. A total of 124 patients were included in the study. Of these, 88 patients (71%) were men and 36 (29%) women. The age of patients ranged from 16 to 83 years (avarage age 48,94 ± 12,158). The most frequently performed surgery was modification after Frey without biliary system fenestration in 56 patients (45%). This was followed by pseudocyst – gastrostomy in 22 patients (18%) and by external drainage of pseudocyst in 10 patients (8%). Overall, postoperative complications occurred in 60 patients (48%). Generally these were: delayed gastric emptying in 21 patients (19%), bleeding from surgery area in 19 patients (18%), pancreatic fistula in 13 patients (12%), wound infection in 11 patients (10%) and 10 patients with vascular complications (9%). Conclusions.In Latvia, men with chronic pancreatits were more often treated surgically. For the past 6 years patients were treated very effectivly iwth chronic pancreatitis. Ievads. Hronisks pankreatīts (HP) ir progresējoša iekaisuma slimība aizkuņģa dziedzerī, kas rada neatgriezenisku dziedzera audu atrofiju un fibrozi. Tas pakāpeniski rada eksokrīnu un endokrīnu aizkuņģa dziedzera mazspēju. Slimībai progresējot, pastiprinoties sāpju sindromam, aizkuņģa dziedzerī attīstās arī lokālas komplikācijas. Iepriekšminētais rada indikācijas ķirurģiskai ārstēšanai. Iespējamo operāciju veidi iedalās divās grupās: rezecējošas un drenējošas. Kopumā aizkuņģa dziedzera operācijas ir tehniski izaicinošas un augsti invazīvas, līdz ar to asociējas ar nozīmīgu pēcoperācijas komplikāciju risku (53,3 %). Darba mērķis. Retrospektīvi noskaidrot ķirurģiskās ārstēšanas veidus un intrahospitāli attīstījušās komplikācijas pēcoperācijas periodā pacientiem ar HP Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) stacionārā “Gaiļezers”, kā arī salīdzināt tās ar literatūras datiem. Materiāli un metodes. Pētījumā retrospektīvi ir iekļauti pacienti no 16 gadu vecuma ar HP diagnozi (diagnozes kods no Starptautiskās slimību klasifikācijas sistēmas: (SSK – 10) K86.0, K86.1, K86.3, K86.8), kā arī šiem pacientiem bija veikta operatīva ārstēšana vispārājā anestēzijā (manipulācijas kods: 21060, 21068). Pacienti ārstējušies stacionārā laika posmā no 2015. līdz 2021. gadam ieskaitot. Datu ievadei tika izmantot modificēta pancreasgroup.org anketa. Datu ievade protokols aplūkojams pielikumā. (Skatīt pielikums Nr. 1) Pēcoperācijas komplikāciju klasificēšanai tika izmantota Klaviena - Dindo klasifikācija (KDK) (Skatīt pielikumu Nr. 2). Papildus aizkuņģa dziedzera fistula, pēcoperācijas asiņošana un žults noplūde tika aplūkotas pēc International Study Group of Pancreatic Fistula (ISGPS) pakāpēm. (Skatīt pielikums Nr. 3) Datu analīzei bija izmantota aprakstošā statistika. Korelāciju analīzei izveidoja spriedzes tabulas un izmantoja Pīrsona Chi kvadrāta testu (PCKT). Rezultāti. Kopumā pētījumā iekļauti 124 pacienti. No tiem 88 pacienti (71%) bija vīrieši un 36 (29%) sievietes. Pētījumā atlasīto pacientu vecums svārstījās no 16 līdz 83 gadiem (vidējais vecums 48,94 ± 12,158). Visbiežāk veiktās operācijas bija veikta operācija Frey modifikācijā bez žultsvada fenestrācijas – 56 pacientiem (45%). Tam sekoja pseidocisto – gastrostomijas 22 pacientiem (18%) un pseidocistu ārējas drenāžas 10 pacientiem (8%). Kopumā pēcoperācijas periodā komplikācijas novēroja 60 pacientiem (48%). Pamatā tās bija: aizkavēta kuņģa evakuācija 21 pacientam (19%), asiņošana no operācijas zonas 19 pacientiem (18%), aizkuņģa dziedzera fistula 13 pacientiem (12%), brūces infekcija 11 pacientiem (10%) un 10 pacientiem vaskulāras komplikācijas (9%). Secinājumi. Latvijā vīriešus ar HP biežāk ārstē ķirurģiski. Biežāk izmantotā modifikācija bija pēc Freja. Lielākoties izmantoja divpadsmit pirkstu zarnas saudzējošas modifikācijas. Biežākā komplikācija bija aizkaizkavēta kuņģa evakuācija. Ķirurģiskā efektivitāte pēdējos 6 gados ir bijusi efektivitīva.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Artiševska, Lidija Viktorija;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    The work is written in Latvian on 50 pages. It contains 6 figures, 8 tables, 1 appendix, 83 references The aim of the study was to investigate the relationship between the number of metastatic and total lymph nodes in operated patients and to determine the relationship between disease outcome and patient survival after five years. Participants: 38 women with locally advanced breast cancer were selected. Method: Rectospective research. Information on breast cancer stage, lymph node involvement, and patient survival was analyzed from patient cards. Results: Five-year survival was observed in 31 patients, or 82%. Local recurrence was observed in 2 patients, accounting for 5%. The most common molecular subtype was luminal subtype B, which accounts for 87% of all cases. The ratio of the ratio of lymph nodes to age is not statistically reliable, but is weakly positive (rs (38) = 0.189, p = 0.256). The ratio of lymph nodes is weakly correlated with survival (rs (38) = 0.220, p = 0.183). The average ratio of positive lymph nodes is 0.22. Conclusions: The ratio of positive lymph nodes is weakly correlated with patient age and survival. Mortality is higher in patients with a lower degree of differentiation. For patients with organ preservation at locally advanced breast cancer is safe. Darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 50 lappusēm. Tas satur 6 attēlus, 8 tabulas, 1 pielikumus, 83 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis: ir izpētīt metastātisko un kopējo limfmezglu skaita attiecību operētajām pacientēm un noskaidrot saistību ar slimības iznākumu un pacientu dzīvildzi pēc pieciem gadiem. Dalībnieki:Atlasītas 38 sievietes ar lokāli izplatītu krūts vēzi. Metode: Retrospektīvs pētījums. No pacienta kartēm tika analizēta informācija par krūts vēža stadiju, limfmezglu iesaisti un pacientu dzīvildzi. Rezultāti:Piecu gadu dzīvildze konstatēta 31 pacientēm tas ir 82% gadījumā. Lokāls recidīvs novērots 2 pacientēm tas sastāda 5%. Biežākais molekulārais apakštips parādījās luminālais B apakštips, kurš veido 87% no visiem gadījumiem. Statistiski nav ticama, bet vāji pozitīva ir limfmezglu attiecības koeficents attiecībā pret vecumu (rs (38) = 0.189, p = 0.256). Limfmezglu attiecība vāji korelē ar dzīvildzi (rs (38) = 0.220, p = 0.183). Vidējais koeficents pozitīvo limfmezglu attiecībai veido 0,22. Secinājumi: Pozitīvo limfmezglu attiecība vāji korelē ar pacientu vecumu un dzīvildzi. Pacientiem ar zemāku difereciācijas pakāpi mirstība ir augstāka. Pacientēm operācijas ar orgānu saglabājošu pie lokāli izplatīta krūts vēža ir droša.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Kagan, Jana;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Vispārīga informācija:Cilvēka papilomas vīruss (HPV) ir viens no visizplatītākā seksuāli transmisīvā slimība visā pasaulē. Infekcijas sekas var būt maksts, vulvas, dzemdes kakla, dzimumlocekļa, anālā rajona, mutes dobuma un rīkles vēzis, kā arī kārpas dzimumorgānu rajonā. Infekciju veicinošie faktori ir dzimumakts bez prezervatīva, liels dzimumpartneru skaits, agrīns pirmais dzimumakts un smēķēšana. Vissvarīgākais primārais profilakses pasākums ir vakcinācija pret HPV. Mērķis:Darba objektīvais mērķis ir novērtēt 15-25 gadi vecu cilvēku zināšanas un izpratni par HPV un atrast ietekmējošos faktorus, lai nākotnē radītu mērķtiecīgāku izskaidrošanu. Materiāli un metodes:200 dalībnieki aizpildīja anonīmu anketu uz Google veidlapas, laika posmā no 2021 gada novembra līdz 2022 gada februārim. Vērtēšanas kritēriji bija dalībnieku demogrāfiskie dati, kā arī viņu informētība par vīrusa pārnešanu, riska faktoriem un sekām. Pamatojoties uz to, tika izveidots zināšanu rezultāts par HPV ar maksimālo vērtību 17 punkti. Datu analīze tika veikta, izmantojot IBM SPSS Version 20 programmu. Spīrmena korelāciju un Kruskal-Wallis testu tika izmantoti turpmākai analīzei. Rezultāti:Ir statistiski nozīmīga tendence, ka vecākiem respondentiem ir augstāks rādītājs (ρ=0,310, p<0,001). Respondentiem kas uzņemti universitātē bija augstāki rādītāji. Augstāko punktu skaitu sasniedza respondenti medicīnas jomā ar vidējo punktu (10±3). Dalībnieku vecāku izglītības statuss neietekmēja.Visaugstākais vērtējums (10±4) bija tiem respondentiem kuri domāja, ka zina pietiekami daudz par tēmu.31% no visiem vīriešu kārtas dalībniekiem nav ieinteresēts uzzināt vairāk par šo slimību. Zināšanas par sekām vīriešiem bija mazākas. Secinājumi:Faktori, kas veicina augstākas zināšanas ir sieviešu dzimums, lielāks vecums, izglītības pakāpe un nodarbošanās joma. Kopumā zināšanas par infekcijas sekām, izņemot sievietēm, bija diezgan zemas. Sieviešu dzimuma vakcinācijas uzņemšana bija lielāka, kā arī interese par infekciju. Background: The Human Papillomavirus (HPV) is the most common sexually transmitted disease worldwide. Cosequences of an infection can be vaginal-, vulval-, cervical-, anal-, penile- and oropharyngeal cancers and warts in the genitoanal area. Factors promoting an infection are intercourse without a condom, a high amount of sexual partners, early first sexual intercourse and smoking. The most important primary prevention is vaccination. Objectives: The aim of the study is to assess the knowledge and awareness of 15-25 year olds about HPV and find influencing factors to create more targeted elucidation in the future. Materials and Methods: A total of 200 participants filled out an anonymous Questionnaire created with Google Forms between November 2021 and February 2022. Areas of assessment were the demographic data of the participants as well as their awareness about transmission, risk factors and consequences of the virus. On this basis a HPV- knowledge score was created with a maximum of 17 points. The analysis was carried out using IBM SPSS Version 20 software. Spearman correlation and Kruskal-Wallis test were used for further analysis. Results:There is a slight statistical significant trend that older responders have a higher score (ρ=0.310, p<0.001). Responders enrolled in a university had higher scores. The highest score was reached by participants in the medical field (10±3). The educational status of participants' parents did not have any influence. Responders who thought that they knew enough about the topic had the highest score (10±4). 31% of all male participants do not have any interest in learning more. Knowledge about male consequences was lower. Conclusion:Factors contributing to a higher knowledge are female gender, older age, grade of education and the field of occupation.Overall knowledge about non-female consequences of the infection was rather low. The vaccination uptake was also higher in the female gender, as well as the interest in the topic.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Tavi, Ekaterina;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Ievads: Galvassāpju traucējumi, galvenokārt primārie, tiek uzskatīti par nopietnām globālām veselības problēmām, kas izraisa ievērojamu invaliditātes slogu slimniekiem, lai arī paradoksālā kārtā, bieži tiek ignorēti un nenovērtēti. Cilvēki savos produktīvajos gados irvisvairāk skartā grupa, un to vidū ir arī studenti. Mērķis: Pētījuma mērķis bija apkopot Latvijas Universitātes medicīnas studentu galvassāpju epidemioloģiskos un klīniskos raksturojumus, lainoteiktu cefalģijas izplatību, novērtētu riska faktorus, provocējošos faktorus, galvassāpju ietekmi un to mazināšanu ar medikamentiem, kā arī noskaidrot iespējamos iemeslus, kādēļ pētāmā populācija izvairās no specializētas galvassāpju traucējumu aprūpes. Materiāli un metodes: Īsa, anonīma aptauja, kas sastāvēja no 32 jautājumiem, ko izveidoja, izmantojot Google Forms un izplatīja, izmantojot Latvijas Universitātes e-pasta pakalpojumus laikā no 2021. gada 15. februāra līdz 30. jūnijam. Aptaujā tika apkopota studentupamatinformācija un vaicāts dalībniekiem par viņu galvassāpēm. Rezultāti: Lielākajai daļai medicīnas studentu (97,6%) ir recidivējošas galvassāpes. Visizplatītākais cefalģijas veids bija neklasificējamas galvassāpes (31,6%), kam sekoja iespējamas tenzijas tipa galvassāpes (21,2%), iespējama migrēna (19,6%), apstiprinātas tenzijas tipa galvassāpes (16,0%) un apstiprināta migrēna (11,7%). Dominējošie riska faktori recidivējošas cefalģijas attīstībai bija galvassāpes ģimenes anamnēzē, regulāras fiziskas aktivitātes trūkums un blakusslimības, piemēram, kuņģa-zarnu trakta traucējumi, astma, muskuļuun skeleta sistēmas slimības.Galvenie galvassāpju izraisītāji bija miega trūkums, pārāk daudz darba/mācību un stresa. Lielākā daļa medicīnas studentu (81,6%) lietoja medikamentus galvassāpju ārstēšanai, bet tikai 41,0% piedzīvoja pilnīgu sāpju mazināšanos un tikai 22,6% vērsās pie ārstaspeciālista saistībā ar savu stāvokli. Vēršanās pie speciālista, nebija saistīta ar cefalģijas biežumu (rs=-0,017), sāpju intensitāti (rs=0,246), spēju strādāt/mācīties lēkmes laikā (rs=0,137), medikamentu efektivitāti (rs=-0,309) vai prombūtni no darba/mācībām galvassāpju dēļ (rs=0,291). Tomēr medikamentu efektivitāte un kavējumi no darba/mācībām galvassāpju dēļ, tika uzskatīti par spēcīgākajiem motivētājiem (p<0,001), meklējot speciālista palīdzību pētījuma populācijā. Secinājumi: Galvassāpes bija izplatītas medicīnas studentu vidū neatkarīgi no viņu dzimuma vai studiju gada. Lai gan lielākā daļa no tiem cefalģijas ārstēšanai lietoja medikamentus, mazāk nekā puse, piedzīvoja pilnīgu sāpju izzušanu, un tikai neliela daļa vērsās pie medicīnas speciālista, līdz ar to var secināt, ka cefalģija joprojām ir nepietiekami novērtēta saslimšana medicīnas studentu vidū. Atzīstot, kapašārstēšanās ir neizbēgama prakse, galvassāpju izpētei būtu jāpievērš daudz lielāka uzmanība un tā jāakcentē medicīnas izglītībā. Background: Headache disorders, mainly the primary types, are considered major global health problems leading to substantial disability and burden upon the sufferers, but paradoxically, are often ignored and underestimated. Individuals in their productive years are the most affected onces, and students are among them. Objectives: The study aimed at collecting epidemiological and clinical characteristics of headache from the medical students at the university of Latvia in order to determine the prevalence of cephalgy, to evaluate risk factors, triggering factors, impact and medical management of headache, and to clear out possible reasons for avoiding of specialised care for headache disorders in this study population. Materials and Methods: A short, anonymous survey consisting of 32 questions was created using Google Forms and was distributed via the University of Latvia email services between February 15th and June 30th of 2021. The survey collected background information of the students, and asked the participants about their experience of headache. Results: Majority of medical students (97.6%) experience recurrent headaches. The most common type of cephalgy was non-classifiable headache (31.6%), followed by probable tension-type headache (21.2%), probable migraine (19.6%), tension-type headache (16.0%) and migraine (11.7%). The dominant risk factors for developing recurrent cephalgy were presence of family history of headache, absence of regular physical activity and having comorbidities such as gastrointestinal disorders, asthma and diseases of the musculoskeletal system. The leading triggering factors for headache were lack of sleep, working/studying too much and stress. Most of the medical students (81.6%) used medication for headache management, but only 41.0% experienced complete pain relief, and just 22.6% consulted a medical specialist for their condition. Expertise-seeking behaviour was not related to cephalgy’s frequency (rs=-0.017), pain intensity (rs=0.246), ability to work/study during an attack (rs=0.137), medication effectiveness (rs=-0.309) or absence from work/study due to headache (rs=0.291). However, medication effectiveness and work/study missed due to headache were considered the strongest predictors (p<0.001) for seeking a specialist expertise in the study population. Conclusion: Headache was prevalent among the medical students regardless of their gender or study year. Although a predominant part of them used medication for cephalgy management, less than half experienced complete pain relief, and only a minority consulted a medical specialist, leading to a conclusion that cephalgy is still an underestimated disease among the medical students. Admitting the fact that self-medication is an inevitable practice, study of headaches should therefore be emphasised more effectively in medical education.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Kauliņš, Jānis;
    Publisher: LU Astronomijas institūts
    Country: Latvia

    In the archives of the Latvian Astronomical Society, there are stored logs of mesospheric cloud (MC) observations for the period from 1957 to 1983. Due to the growing interest in recent years in the historical statistics of MC observations in the context of climate change, digitization of these logs has been carried out. The contents of observation logs and their digitization methodology are described here. The digitized logs themselves are available here in the repository of UL, as MS Excel files. Latvijas Astronomijas biedrības arhīvā glabājas mezosfēras mākoņu (MC) novērojumu žurnāli par laika posmu no 1957. līdz 1983. gadam.. Tā kā pēdējos gados ir pieaugusi interese par MK novērojumu vēsturisko statistiku klimata pārmaiņu kontekstā, ir veikta šo žurnālu digitalizācija. Materiālā ir aprakstīts novērojumu žurnālu saturs un to digitalizācijas metodika. Paši digitalizētie žurnāli ir pieejami šajā LU repozitorija kolekcijā, kā MS Excel faili.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Lopatina, Anna;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    The importance of the problem. According to the Center for Disease Prevention and Control, breast cancer is the most common malignancy in women in Latvia. Early detection and diagnosis of breast cancer are essential for successful treatment. At present, mammography and ultrasound are the primary imaging methods for the detection and localization of breast tumors. The low sensitivity and specificity of these imaging tools have led to the demand for new imaging techniques, and breast magnetic resonance imaging has become increasingly important in the daily practice of detecting breast cancer. The aim of the study. Evaluate the effects of contrast-enhanced MRI to select treatment tactics for early breast cancer. Materials and methods. The study is retrospective. The study included patients who had been diagnosed with cancer of the mammary gland at an early stage at the RAKUS Latvian Oncology Center. 44 patients over 18 years of age were diagnosed with breast cancer diagnosed for the first time, stage IA - IB, IIA, IIB, histologically confirmed invasive breast cancer. Databases such as the Doctor's Office, AIRIS, and Datamed were used in the study. The study results were compiled and analyzed using MC Office Excel and IBM SPSS Statistics 22.0 programs. Results. The mean age of the patients in the study was 51 years. The most common stage of cancer among the patients studied was IA-22. In the magnetic resonance imaging study, a larger proportion of patients - 31 patients - were included in the BI-RADS 6 group, for which further therapy is specific therapy. Of all patients, 32 were selected for surgery as initial treatment. Of these, sector resection - 24 patients (75%) and mastectomy - 8 patients (25%). Neoadjuvant chemotherapy with subsequent surgery was selected as the initial treatment in 12 patients. The majority of patients have a good response to the treatment applied, corresponding to 96% of the selected patients or 42 people. However, one patient relapses, and one patient is still receiving treatment. Conclusions. Contrast-enhanced magnetic resonance imaging is an informative method for selecting treatment tactics for early breast cancer. In most cases, surgical treatment is chosen as the initial treatment method. Sectoral resection is preferred. Even if neoadjuvant chemotherapy is chosen as the primary treatment, it is followed by surgery after a course and repeated radiological examination. More and more young women between the ages of 40 and 60 are being diagnosed with cancer at an early stage. For women in this age group, the breasts are thicker, which significantly complicates the sensitivity of mammography, so magnetic resonance imaging is the most informative method. Problēmas aktualitāte. Saskaņā ar Slimības profilakses un kontroles centra datiem krūts vēzis ir biežākais ļaundabīgais audzējs sievietēm Latvijā. Krūts vēža agrīna atklāšana un diagnostika ir būtiska veiksmīgai ārstēšanai. Pašlaik mammogrāfija un ultraskaņa ir galvenās attēlveidošanas metodes krūts audzēju noteikšanai un lokalizācijai. Šo attēlveidošanas metožu zema jutība un specifika izraisīja pieprasījumu pēc jaunām attēlveidošanas metodēm, un krūts magnētiskās rezonanses izmantošana ir kļuvusi arvien svarīgāka ikdienas praksē krūts vēža noteikšanā. Pētījuma mērķis. Izvērtēt MRI ar kontrastvielu ietekmi, lai izvelētos ārstēšanas taktiku agrīna krūts vēža gadījumā. Materiāli un metodes. Pētījums ir retrospektīvs. Pētījumā tika iekļautas pacientes, kuram bija atklāts piena dziedzeru vēzis agrīnajā stadijā RAKUS Latvijas Onkoloģijas centrā. Tika atlasītas 44 pacientes, kuram vecums ir virs 18 gadiem, krūts vēzis diagnosticēts pirmreizēji, vēža stadija – IA, IB, IIA, IIB, histoloģiski apstiprināts invazīvs krūts vēzis. Pētījumā tika izmantotas tādas datu bāzes kā Ārsta birojs, AIRIS, Datamed. Pētījuma rezultāti tika apkopoti un analizēti izmantojot MC Office Excel un IBM SPSS Statistics 22.0 programmas. Rezultāti. Pētījumā iekļauto pacienšu vidējais vecums bija 51 gads. Izmeklēto pacienšu starpā visbiežāk sastopama vēža stadija bija IA – 22 pacientes. Magnētiskas rezonanses izmeklējumā lielāka pacienšu daļa – 31 paciente tika pieskaitītas BI-RADS 6 grupai, kurai tālāka taktika ir specifiskā terapija. No visām pacientēm - 32 kā sākotnēja ārstēšanas metode tika izvēlēta ķirurģiska ārstēšana. No tiem sektorāla rezekcija – 24 pacientēm (75%) un mastektomija – 8 pacientēm (25%). 12 pacientēm kā sākotnēja ārstēšana tika izvelēta neoadjuvanta ķīmijterapija ar sekojošu operāciju. Pārsvarā pacientēm ir laba atbilde uz pielietotu ārstēšanu, tai atbilsts 96% no atlasītām pacientēm jeb 42 cilvēki. Tomēr vienai pacientei tiek novērots recidīvs un viena paciente vēl turpina ārstēšanu. Secinājumi. Magnētiska rezonanse ar kontrastvielu ir informatīva metode, lai izvēlētos ārstēšanas taktiku agrīna krūts vēža gadījumā. Kā sākotnējā ārstēšanas metode lielākā gadījumu skaitā tiek izvelēta ķirurģiska ārstēšana. Priekšroka tiek dota sektorālai rezekcijai. Pat, ja kā primāra ārstēšanas metode tiek izvelēta neoadjuvanta ķīmijterapija, pēc kursa un atkārtota radioloģiska izmeklējuma tā pat seko operācija. Arvien jaunākām sievietēm vecumā no 40 līdz 60 gadiem tiek diagnosticēts vēzis agrīnajā stadijā. Sievietēm šajā vecuma grupā krūtis ir blīvākas, tas ievērojami apgrūtina mamogrāfijas jūtību, tāpēc magnētiskā rezonanse ir daudz informatīvākā metode.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Moradi, Nouzad;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Background. Impairments in glucose metabolism and cognition are one of the early signs of sporadic Alzheimer's disease (sAD). Early therapeutic interventions could prevent cognitive decline before sAD progresses. Metformin, the most widely used antidiabetic drug, has shown the ability to boost cognitive function and glucose metabolism in type 2 diabetes patients and diabetic model animals. Intranasal administration route allows for the decreased dose of administered drug and its side effects. Moreover, metformin crosses the blood-brain barrier and can distribute in the brain after a single administration. Effects of intranasal administration of metformin have not been previously studied in sAD-type animal model. The aim of this study was to determine the effects of intranasally administered metformin on social behaviour in healthy and sAD-type model male rats. The objectives of the study were: 1) to review current literature on Alzheimer’s disease, studies on neuroprotective effects of metformin and social behaviour; 2) to perform 3-chamber test on healthy and sAD-type model rats and 3) to analyze and interpret the obtained behavioural data. Methods: intranasal metformin (1 or 3 mg/kg) was intranasally administered to control or sAD- type adult male model rats for 28 consecutive days, and on experimental day 37 the 3-chamber test was performed. Obtained results show that intranasal metformin improved social interest and preference for social novelty of rats with sAD-type pathology. In conclusion, these data highlight the need for further research to clarify the molecular mechanisms of metformin action on social behaviour of sAD-type model rats. levads. Glikozes metabolisma traucējumi un kognitīvie traucējumi ir vienas no agrīnām sporādiskās Alcheimera slimibas (sAD) pazīmēm. Agrīna terapeitiskā iejaukšanās varētu apstādināt kognitīvos traucējumus pirms sAD progresēšanas. Metformīns, visplašāk zināms pretdiabeta līdzkelis, ir uzrādījis spēju uzlabot kognitīvās funkcijas un glikozes metabolismu otra tipa diabēta pacientos un diabēta modeļdzīvniekos. Intranazālais ievadīšanas veids ļauj samazinaāt preparāta devu un mazina blakusparadibu izpausmes. Pie tam, metformīns šķērso hematoencefālisko barjeru un ir spējīgs izplatīties smadzenēs pēc vienreizējās ievadīšanas. Intranazālas metformīna ievadīšanas efekti uz sociālo uzvedību iepriekš nav apskatīti sAD dzīvnieku modelī. Šī pētījuma mērķis bija noteikt intranazāli ievadīta metformīna efektus uz veselo un sAD tipa modeļžurku sociālo uzvedību. Šī pētījuma uzdevumi bija: 1) apkopot aktuālo literatūru par Alcheimera slimību, neiroprotektīviem metformīna efektiem un sociālo uzvedību; 2) veikt 3 istabu testu veselām un sAD tipa modeļžurkām un 3) analizēt un interpretēt iegūtos uzvedības datus. Metodes: metformīnu vadīja intranazāli (1 vai 3 mg/kg) kontroles vai sAD tipa pieaugušo tēviņu žurkām 28 secīgas dienas un 37. eksperimenta dienā veica 3 istabu testu. Iegūtie rezultati parāda, ka intranazāli ievadīts metformīns uzlaboja sAD tipa žurku sociālo interesi un vēlmi socializēties ar iepriekš nezināmu dzivnieku. Secinot, šie dati izceļ nepieciešamību tālākai izpētei, kas būtu vērsta uz metformīna efektu uz sociālo uzvedību molekulāro mehānismu noskaidroāanu sAD tipa modeļžurkās.

  • Open Access Latvian
    Authors: 
    Volkolakovs, Rūdolfs;
    Publisher: Latvijas Universitāte
    Country: Latvia

    Introduction. Retinal detachment may result in retinal detachment resulting in various visual defects, including blindness. Sealing of the sclera with suturing and vitrectomy is used to treat this disease. If in the past extracellular surgery predominated, vitrectomy is increasingly used today. Various factors affecting its efficiency, such as the duration of delamination, location, location of tears, etc., their amount, etc. Although this method is becoming more and more popular, it is still important to find out in which cases vitrectomy should be chosen as the treatment method. The aim. To evaluate the efficiency of vitrectomy in case of first regmatogenous retinal detachment. Hypothesis: Vitrectomy surgery provides anatomical and functional improvement in the case of primary regmatogenous retinal detachment. Materials and methods. The study included data from 102 patients over the age of 18 who underwent surgery for the first time for regmatogenic retinal detachment between 2019 and 2021. MS Excell and the programming language "R" were used for data collection and processing. Fischer and Chi-square test was used to collect the data. Results. The data set includes 56 (55.9%) women and 46 (45.1%) men aged 22 to 88 years. The mean age of the patients was 64.2 ± 10.7 and the median age was 64.5 (60.0 - 71.0). Of all patients enrolled in the study, 42 (41.2%) were diagnosed with clinically significant disease and 60 (58.8%) were clinically relevant. Data on the localization of exfoliation show that 86 (84.3%) study participants had partial exfoliation and 16 (15.7%) had total exfoliation. Analysis of the duration of delamination shows that in most cases it lasts less than 30 days, but there are atypical cases. Of the patients enrolled in the study, 76 (74.5%) had a single rupture and 26 (74.5%) had multiple ruptures. Topical silicone sealant was used in 26 (25.5%) patients, scleral circulatory in 11 (10.8%) patients, silicone vitrectomy in 35 (34.3%) patients, and gas vitrectomy in 30 (29.4%) patients. Half a year after the operation, rehabilitation occurred in 8 or 14.3% of women and 7 or 15.2% of men. Based on the results of the Chi-square test, it can be concluded that the patient's sex has no significant effect on the state of the retina after half a year (p-value = 0.895), Fisher's test also shows similar results (p-value = 1). One year after the operation, 10 or 17.9% of women and 10 or 21.7% of men responded. Based on the results of the Chi-square test, it can be concluded that the patient's sex has no significant effect on the state of the retina after one year (p-value = 0.623), and Fisher's test shows similar results (pvalue = 0.627). Ievads. Tīklenes plīsumu gadījumā var rasties regmatogēna tīklenes atslāņošanās, kā rezultātā rodas dažādi redzes defekti tai skaitā aklums. Šīs slimības ārstēšanai izmanto sklēras cirklāžu ar plombes piešūšanu un vitrektomiju. Ja agrāk dominēja ekstraoulāra ķirurģija, tad mūsdienās aizvien biežāk tiek lietota vitrektomija. Tās efektivitāti ietekmē dažādi faktori, piemēram, atslāņošanās ilgums, lokācija, plīsumu lokācija , to daudzums u.c. Lai gan šī metode kļūst aizvien populārāka, joprojām būtiski ir noskaidrot kuros gadījumos nepieciešams būtu izvēlēties tieši vitrektomiju, kā ārstēšanas metodi. Mērķis. Izvērtēt vitrektomijas efektivitāti pirmreizējas regmatogēnas tīklenes atslāņošanās gadījumā. Rezultāti. Dati kopā iekļauj 56 (55,9%) sievietes un 46 (45,1%) vīriešus vecumā no 22 līdz 88 gadiem. Pacientu vidējais vecums ir 64,2 ± 10,7, bet vecuma mediāna ir 64,5 (60,0 – 71,0). No visiem pētījumā iekļautajiem pacientiem klīniski nozīmīgas slimības uzrādītas 42 (41,2%) pacientu, bet 60 (58,8%) klīniski nozīmīgu slimību nav. Datos par atslāņošanās lokalizāciju redzams, ka 86 (84,3%) pētījuma dalībniekiem ir konstatēta daļēja atslāņošanās, bet 16 (15,7%) – totāla atslāņošanās. Analizējot atslāņošanās ilgumu, redzams, ka vairumā gadījumu tas ilgst mazāk nekā 30 dienas, tomēr ir netipiski gadījumi. No pētījumā iekļautajiem pacientiem 76 (74,5%) pacientu ir konstatēts viens plīsums, bet 26 (74,5%) pacientu multipli plīsumi. Lokālā silikona plombe tika pielietota 26 (25,5%) pacientu, sklēras cirklāža 11 (10,8%) pacientu, vitrektomija ar silikonu 35 (34,3%) pacientu un vitrektomija ar gāzi 30 (29,4%) pacientu. Pusgadu pēc operācijas reablācija notikusi 8 jeb 14,3% sieviešu un 7 jeb 15,2% vīriešu. Pamatojoties uz Hī-kvadrāta testa rezultātiem, var secināt, ka pacienta dzimumam nav nozīmīgas ietekmes uz tīklenes stāvokli pēc pusgada (p-vērtība = 0,895), arī Fišera tests uzrāda līdzīgus rezultātus (p-vērtība = 1). Gadu pēc operācijas reablācija notikusi 10 jeb 17,9% sieviešu un 10 jeb 21,7% vīriešu. Pamatojoties uz Hī-kvadrāta testa rezultātiem, var secināt, ka pacienta dzimumam nav nozīmīgas ietekmes uz tīklenes stāvokli pēc gada (p-vērtība = 0,623), arī Fišera tests uzrāda līdzīgus rezultātus (p-vērtība = 0,627). Secinājumi. Lai gan nav iegūti statistiski nozīmīgi rezultāti par ķirurģijas metodes ietekmi, tomēr ir redzama tendence, salīdzinot rezultātus pēc pusgada un gada, kā arī perioda ietvaros, ka vitrektomija un konkrēti vitrektomija ar gāzi labāk notur tīkleni, tomēr ir nepieciešams ievākt vairāk datu, lai apstiprinātu šo hipotēzi.

Send a message
How can we help?
We usually respond in a few hours.