• Article close
• LV close
• Latvian close

Informācija par Nacionālā atvērtās piekļuves dienesta dalību Helsus Zināšanu festivālā (Jelgavā, 2017.gada maijā) ar informācijas stendu par sabiedriskās zinātnes (citizen science) kustību. Sabiedriskā zinātne ir viens no atvērtās zinātnes konceptiem, un tā ir prakse, kuras pamatā pētniecība notiek ar sabiedrības līdzdalību.

Aprakstītas un ilustrētas dažādas dobtu vienkoču, tādu kā perpendikulāri un paralēli šķiedrai dobtu izstrādājumu, ūdensizturīgu ārvides objektu (monolītu koka laivu, dekoratīvu puķu abru, siļu, putnu būru, koka gaismas ķermeņu) izgatavošanas tehnoloģijas, ilustrācijās parādīts plašs vienkoču izstrādājumu spektrs.

Lai pētītu Rīgas pilsētas augstuma atzīmju vertikālās izmaiņas, jāiepazīstas ar līmetņošanas tīklu attīstības vēsturi, katalogiem un uzmērījumu žurnāliem. 1882.-1895.g. tika izveidots pirmais triangulācijas tīkls. 1882.g. ierīkoja piemās augstumu zīmes, kopumā 288. Nivelēšanas gājienu kopgarums bija 200 km ar precizitāti 2,7 – 3,7 mm/km. Nākošais posms nivelēšanā bija 1902. – 1906.gados , tad tika sasniegta precizitāte 1,19 – 2,18 mm/km. Zīmju skaits sasniedza 743. Pirmās klases nivelēšanas tīklu Latvija izveidoja 1929. – 1939. gados. Datus publicēja 1941.gadā. Bet, pilnīgs vērtējums par līmetņošanas tīkla stāvokli pašreiz iespējams izmantojot DGNSS risinājumu. Vertikālo kustību pētījumi ļoti nepieciešami piem., cauruļvadu spriedzes prognozēšanai, autoceļu un dzelzceļu eksplutācijā. Salīdzināmas mm un mm desmitdaļu augstas precizitātes sasniegšanai ar DGNSS tehnoloģijām ir nepieciešams desmitkārt un simtkārt lielāks satelītu informācijas uzkrāšanas ilgums Salīdzināmas mm un mm desmitdaļu augstas precizitātes sasniegšanai ar DGNSS tehnoloģijām ir nepieciešams desmitkārt un simtkārt lielāks satelītu informācijas uzkrāšanas ilgums spriedzes prognozēšanai, autoceļu un dzelzceļu ekspluatācijā.

Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas sistēmas (BAAS) izveidošana ir viens no galvenajiem posmiem Latvijas valsts Vides un reģionālās attīstības investīciju stratēģijā, nopietna vides aizsardzības problēma un būtiska sastāvdaļa ilgtspējīgā attīstībā. Neskatoties uz aizvien lielāku uzmanības koncentrāciju uz bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmām, šobrīd Latvijas konstatējami vairāki BAAS būtiski trūkumi un nepilnības, kas apdraud vides ekoloģisko stāvokli un sabiedrības drošību. Sakarā ar nesakārtotu institucionālo sistēmu bīstamo atkritumu apsaimniekošanas jomā, tiek nemitīgi pārkāpti ES vides politikas pamatprincipi, virzīti uz ilgtspējas veicināšanu. Pilnvērtīgo bīstamo atkritumu apsaimniekošanu kavē, t. sk., vāji attīstīta infrastruktūra, neadekvātā statistika par bīstamo atkritumu ģenerēšanas apjomiem, izcelsmes vietām un plūsmu kustībām, kā arī sabiedrības nepietiekošā izpratne par bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmām. Galvenie bīstamo atkritumu apsaimniekošanas problēmu ekonomiskie aspekti saistīti ar investīciju piesaistīšanu BAAS infrastruktūras objektu izveidošanai, piemērotas tehnoloģijas izvēli atsevišķām atkritumu apsaimniekošanas kategorijām un apsaimniekošanas procesa efektivitātes maksimizēšanu. Ņemot vērā, Latvijas līdzdalību ES, BAAS izveidošanas un uzturēšanas finansiālos jautājumus ir iespējams risināt ar strukturālo fondu palīdzību, t.sk. piesaistot Kohēzijas Fonda, kas atbalsta ES valstu vides un transporta projektus, finanšu līdzekļus.

Informātikas priekšmets vidusskolās no izteikti akadēmiska kursa, mainoties vidējās izglītības standartiem, ir kļuvis par izteikti pragmatisku kursu. Šim procesam ir gan pozitīvas sekas, jo vidusskolā tiek sagatavoti visumā kvalificēti datoru lietotāji, gan negatīvas sekas, jo augstskolas uzņem skolu abiturientus, kam nav akadēmisku, bet tikai pragmatiskas zināšanas datorlietojumos. Esošo situāciju var uzlabot skolotāju tālākizglītībā paredzot tēmas, kas virzītu skolu mācību procesu akadēmiskākā virzienā saglabājot pozitīvos jaunās pieejas aspektus. Latvijas Republikā tālākizglītības iespējas novadu informātikas skolotājiem ir ievērojami mazākas, kā lielpilsētu skolotājiem, to mazmobilā dzīves veida dēļ. RTU ir pieredze Latvijas novadu informātikas skolotāju tālākizglītībā Tīmeklī. RTU īsteno IZM apstiprināto informātikas skolotāju tālākizglītības programmu, kas paredz vienu klātienes ievadnodarbību, darbu Tīmeklī un ieskaiti klātienē. Attīstot iesākto darbu skolotāju tālākizglītībā, RTU īsteno ESF atbalstītu projektu, kura ietvaros tiek veidota ilglaicīga vide skolotāju tālākizglītībai un savstarpējam praktikumam.

Personības jēdziens ir būtisks izglītības procesā. Tādēļ rakstā, izmantojot kontentanalīzes metodi tiek analizēti Latvijas izglītības konceptuālie dokumenti, likumi un Ministru Kabineta noteikumi, lai noskaidrotu, kādu vērību tie piešķir personības attīstības iespējām. Lai izpētītu, kā šie dokumenti ietekmē skolu darbu, izmantotas intervijas ar skolu direktoriem. Darba gaitā tiek konstatētas vairākas būtiskas atšķirības pedagoģijas un Latvijas izglītības normatīvo dokumentu skatījumā uz personības jēdzienu un personības attīstības perspektīvām, kas var radīt problēmas izglītībai izvirzīto uzdevumu sasniegšanā.

Darbs veltīts dažādu materiālu paraugu sagatavošanas metodikas izstrādei skenējošās elektronu mikroskopijas ( SEM ) pētījumiem uz lauka emisijas skenējošā elektronu mikroskopa Mira/LMU ( Tescan, Čehija ). Izstrādāts un eksperimentāli pierādīts paraugu secīgas sagatavošanas algoritms, kas ļauj iegūt labas un kvalitatīvas dažādu metālu, keramisku un bioloģiskas dabas materiālu virsmas struktūras mikrofotogrāfijas. Pētot cietos bioloģiskos audus, tai skaitā ekstrahētus zobu paraugus, izstrādāta jauna vienkāršota metode zobu replikas noņemšanai tālākiem SEM pētījumiem, kas ļauj precīzāk noteikt izmaiņas robežvirsmā plombējamais materiāls – zoba emalja pacienta dzīves laikā.

Arhitektūras dokumentēšana ietver daudzus uzdevumus, kas dod priekšstatu par arhitektūru: sniegt telpisko, vēsturisko, tekstuālo informāciju, datus par būvmateriālu ķīmisko sastāvu u.c. Promocijas darbā no arhitektūras dokumentēšanas uzdevumiem tiek apskatīta arhitektūras telpiskā – ăeometrisko izmēru un vizuālā – dokumentēšana. Objekta ăeometrija nav tikai dokumentēšanas parametrs. Visas specifiskās iespējas radīt objektu kā unikālu ir ar nodomu; visas potenciālās vērtības – arhitektūra, māksla, vēsture, zinātne un sabiedrība – ir parametri, lai to pārdomātu.Darba mērķis ir izanalizēt un atrast optimālas arhitektūras dokumentēšanas 96 tehnoloģijas, apkopojot 3D lāzerskeneru un terrestiskās fotogrammetrijas rezultātus, un nodrošinot dažādām metodēm iegūtās informācijas apvienošanu augstākās pilnības datu kopu izveidei analīzes, datorizētas vizualizācijas un viegli atjaunojamas informācijas arhivēšanas vajadzībām.Darbā ir izpētīta: 3D lāzerskeneru tehnoloģijas pielietojums arhitektūras objektu telpiskai dokumentēšanai, un veikta tās rezultātu analīze uz objekta precizitāti un vizualizāciju. Ir veikta digitālās terrestiskās fotogrammetrijas un 3D lāzerskeneru tehnoloģiju reducēto datu apvienošana, kas dod iespēju dažādu metožu rezultātus attēlot 3D vidē ar augstu vizuālo izšķirtspēju un absolūtās piesaistes precizitāti, ietverot dažādu grafisko datorprogrammatūru kombinēšanu; ir izpētītas fotogrammetrijas un 3D lāzerskaneru programmatūras un atrastas dažādām programmatūrām piederošu moduļu kombinētas izmantošanas iespējas izvirzīto uzdevumu optimālai risināšanai; Izstrādāta arhitektūras objektu telpiskās dokumentēšanas tehnoģija informācijas uzglabāšanas struktūra, arhivēšanas un lietojumu vajadzībām.

Raksts iekļauts LU Bibliotēkas veidotajā virtuālajā izstādē "Pēc diviem mirkļiem 100 gadi : rektoru galerija"